Mycoplasma genitalium infekcijas diagnostika

Mycoplasma genitalium (MG) ir viena no mazāk pieminētajām seksuāli transmisīvajām infekcijām, lai gan tā sastopama biežāk, nekā nereti tiek pieņemts. Šī infekcija bieži norit bez simptomiem, tādēļ cilvēks var nezināt par inficēšanos un netīši nodot to citiem. Tāpēc MG nereti paliek neatklāta, un klīniskajā praksē to parasti neizmeklē, kamēr nav izslēgti citi iespējamie iemesli.

Simptomi un kad būtu jāreaģē

Par iespējamu MG klātbūtni visbiežāk sāk domāt situācijās, kad parādās urīnizvadkanāla iekaisuma (uretrīta) vai dzemdes kakla iekaisuma (cervicīta) pazīmes, bet gonorejas un hlamīdiju analīzes ir negatīvas. Starp infekcijām, kas visbiežāk izraisa šādus iekaisumus, MG tiek minēta kā trešais biežākais ierosinātājs.

Daļai inficēto sūdzību nav, tomēr iespējami dažādi simptomi, kas var atšķirties atkarībā no dzimuma:

• Sievietēm: sāpes dzimumakta laikā, asiņošana vai smērēšanās pēc dzimumakta, starpmenstruāla asiņošana, sāpes vēdera lejasdaļā.
• Vīriešiem: ūdeņaini izdalījumi no dzimumlocekļa, dedzināšana vai kairinājuma sajūta urinējot.

Ar simptomiem vien MG apstiprināt nav iespējams bez papildu laboratoriskiem izmeklējumiem. Ja infekcija netiek ārstēta, sievietēm var attīstīties iegurņa iekaisuma slimība, kas var būt saistīta ar neauglības risku. Par to, vai neārstēta MG ietekmē vīriešu auglību, joprojām nav viennozīmīgas skaidrības.

Kā MG tiek pārnesta?

MG izplatās viegli un ne vien dzimumakta laikā; inficēšanās var notikt arī intīma kontakta vai dzimumorgānu savstarpējas saskares rezultātā. Lai gan infekcija biežāk tiek diagnosticēta pieaugušajiem, tā var skart jebkura vecuma cilvēkus neatkarīgi no seksuālās orientācijas.

Izmeklējumi un diagnoze

Uzticama MG izraisītas infekcijas noteikšana ne vienmēr ir vienkārša. Tā kā specializēts tests nav plaši pieejams, MG bieži tiek apsvērta tad, ja visbiežākās infekcijas (gonoreja un hlamīdiju infekcija) netiek apstiprinātas, bet iekaisums atkārtojas un nepāriet pēc standarta antibiotiku terapijas. Pēdējos gados arvien aktuālāka kļūst MG pieaugošā antibiotiku rezistence.

Par galveno diagnostikas metodi uzskata nukleīnskābju amplifikācijas testu (NAAT). Šajā analīzē ar polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) tehnoloģiju tiek meklētas MG raksturīgas ģenētiskās sekvences. Izmeklēšanai var izmantot urīnu, dzemdes gļotādas biopsijas materiālu, kā arī uztriepes no urīnizvadkanāla, maksts vai dzemdes kakla.

NAAT parasti nodrošina ātrus un precīzus rezultātus, visbiežāk 1–2 dienu laikā. Lai arī to uzskata par zelta standartu, kļūdaini negatīvs rezultāts var rasties, ja paraugs iegūts neatbilstoši. Lai palielinātu noteikšanas precizitāti, nereti tiek paņemts gan urīna paraugs, gan uztriepe.

Ko vēl būtu lietderīgi izslēgt?

Atsevišķos gadījumos analīžu rezultāti var būt neskaidri vai var būt nepieciešama atkārtota testēšana. Šādās situācijās ārsts izvērtē citus iespējamos iekaisuma iemeslus, īpaši tad, ja MG, hlamīdiju infekcija un gonoreja netiek apstiprinātas. Visbiežāk paplašināta izvērtēšana ietver šādas slimības vai stāvokļus:

• Bakteriāla vaginoze
• E. coli izraisīta urīnpūšļa infekcija
• Herpesvīrusa infekcija urīnizvadkanālā
• Prostatīts
• Olvadu iekaisums
• Sifiliss
• Trihomoniāze
• Ureaplasma urealyticum izraisīta uroģenitālās sistēmas bakteriāla infekcija
• Urīnizvadkanāla abscess

Nereti daļa no minētajiem cēloņiem tiek izslēgti jau pirms MG aizdomu izvirzīšanas, bet pārējie tiek rūpīgāk pārbaudīti, ja sākotnēji visbiežākie izskaidrojumi neapstiprinās.

Mycoplasma genitalium izplatība

Lai gan MG nereti norit klusi un bez izteiktām pazīmēm, pētījumi liecina, ka aptuveni 1 no 100 pieaugušajiem var būt inficēts. Vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, šis rādītājs ir augstāks. Tā kā daļai inficēto nav simptomu, infekcija var izplatīties nepamanīti.