Endometriozes diagnostika

Endometrioze ir bieži sastopams un nereti sāpīgs stāvoklis, kurā dzemdes gļotādas audi sāk veidoties ārpus dzemdes dobuma. Visbiežāk tie skar olnīcas, olvadus un iegurņa apvidus audus. Menstruāciju laikā šie audi, tāpat kā dzemdes gļotāda, var asiņot, taču tiem nav iespējas dabiski izvadīties no organisma, tādēļ attīstās iekaisums, veidojas rētaudi un var rasties iekšējo orgānu saaugumi.

Simptomi var maldināt pat ārstus

Lai gan endometriozes gadījumā sievietēm bieži ir izteiktas sāpes vēderā, muguras lejasdaļā vai iegurnī, slimības izpausmes ir ļoti dažādas un nereti atgādina citas veselības problēmas. Simptomi var būt ļoti izteikti, tomēr dažkārt paliek gandrīz nepamanīti: vienai sievietei var būt ievērojams diskomforts pat bez tipiskiem audu bojājumiem, savukārt citai, arī slimībai esot plaši izplatītai, var nebūt skaidras apziņas par saslimšanu. Šī atšķirīgā aina ir iemesls tam, ka diagnozes noteikšana bieži ieilgst — no pirmajām pazīmēm līdz precīzai apstiprināšanai var paiet 4–11 gadi. Nereti pašsajūta tiek kļūdaini uzskatīta par ierastiem menstruāciju simptomiem, un pie speciālista vēršas tikai pēc daudziem gadiem.

Kad satraukties par endometriozi

Pastāv vairākas pazīmes, kurām ieteicams pievērst uzmanību:

• Pastāvīgas iegurņa sāpes, kas nav saistītas tikai ar menstruācijām. Sāpes var parādīties arī dzimumakta laikā vai pat lietojot tamponus.
• Neparasta asiņošana starp menstruācijām.
• Sāpes urinējot vai asins recekļi asiņošanas laikā.
• Citu sāpju sindromu klātbūtne, piemēram, kairinātas zarnas sindroms, urīnpūšļa problēmas vai migrēna.
• Sāpīga vēdera izeja, īpaši gadījumos, ja slimība ir skārusi zarnu.
• Sāpes, kas nemazinās, lietojot parastos bezrecepšu pretiekaisuma līdzekļus.

Ja novērojat vismaz dažas no minētajām pazīmēm, ir būtiski tās pārrunāt ar ārstu. Arī tad, ja simptomi nav pastāvīgi vai ir mēreni, pašsajūtu nevajadzētu noniecināt — precīza diagnostika lielā mērā balstās atklātā sarunā ar speciālistu.

Diagnozes sarežģījumi un sākotnējā apskate

Lai izvērtētu iespējamu endometriozi, ārsts vispirms apkopo informāciju par slimību vēsturi, sūdzībām un riska faktoriem. Pēc tam parasti veic iegurņa izmeklēšanu, kur var konstatēt mezgliņus, neierasti sabiezējušas saišu zonas vai paaugstinātu jutīgumu. Rētaudu dēļ dažkārt dzemde kļūst mazāk kustīga.

Izmeklēšanu parasti papildina vispārēji laboratoriskie izmeklējumi, un, ja ir aizdomas par endometriozi, atsevišķos gadījumos var nozīmēt arī CA-125 asins analīzi. Šis rādītājs var būt paaugstināts dažādu ginekoloģisku saslimšanu gadījumā, tomēr tas nav pietiekami specifisks, lai ar to viennozīmīgi apstiprinātu vai izslēgtu endometriozi. Tādēļ ārstējošais ārsts secinājumus izdara, izvērtējot visu izmeklējumu kopumu.

Attēldiagnostika un ķirurģiska apstiprināšana

Ja iegurņa apskates vai asins analīžu rezultāti nesniedz pietiekamu informāciju, izmanto attēldiagnostikas metodes. Visbiežāk tiek pielietotas:

• Ultrasonogrāfija (caur vēdera priekšējo sienu vai transvagināla) — palīdz noteikt cistas un citas izmaiņas olnīcās vai dzemdes audos.
• Magnētiskās rezonanses izmeklējums (MRT) — īpaši noderīgs, ja ir aizdomas par dziļiem vai grūtāk sasniedzamiem endometriozes perēkļiem.
• Datortomogrāfija (DT) — endometriozes izvērtēšanā parasti ir mazāk informatīva, taču var tikt izmantota, ja ir aizdomas par citu struktūru, piemēram, urīnceļu sistēmas, iesaisti.

Lai gan attēldiagnostika palīdz pamatot aizdomas, galīgu apstiprinājumu parasti sniedz tikai laparoskopija — mazinvazīva ķirurģiska procedūra, kuras laikā vēdera dobumā ievada instrumentu ar kameru. Izmeklējuma laikā var novērtēt ārpusdzemdes gļotādas izskatu, un nepieciešamības gadījumā uzreiz paņem audu paraugu detalizētai izmeklēšanai. Slimības stadiju var noteikt tikai laparoskopijas laikā, izmantojot sistēmu, kas balstīta uz perēkļu skaitu, izmēru un izplatību.

Citas līdzīgas saslimšanas

Endometriozes izpausmes var viegli sajaukt ar citām ginekoloģiskām vai iekšējo orgānu slimībām. Lai izslēgtu citus iespējamos iemeslus, ārsts var nozīmēt papildu izmeklējumus. Biežākie stāvokļi, kas jāizvērtē:

• Iegurņa orgānu iekaisumi (visbiežāk saistīti ar seksuāli transmisīvām infekcijām).
• Olnīcu cistas un policistisko olnīcu sindroms.
• Kairinātas zarnas sindroms ar zarnu darbības traucējumiem un sāpēm vēdera apvidū.
• Urīnpūšļa iekaisumi, īpaši gadījumos, ja ir sāpes urinējot.
• Adenomioze — stāvoklis, kad dzemdes gļotādas audi ieaug dzemdes muskuļu slānī.
• Dzemdes miomas — labdabīgi audzēji.
• Olnīcu vai citu iegurņa orgānu onkoloģiskas slimības, īpaši, ja parādās bieža urinēšana, vēdera uzpūšanās vai pastāvīgs nogurums.

Piemērota speciālistu iesaiste ir labākas ārstēšanas pamats

Ja ilgstoši ir neizskaidrojamas sāpes vai asiņošanas traucējumi, ir jāvēršas pie ārsta, jo savlaicīgi uzsākta ārstēšana uzlabo dzīves kvalitāti un palīdz mazināt komplikāciju risku. Pat ja endometriozes diagnoze neapstiprinās, būs iespēja noskaidrot citu iespējamo veselības problēmu iemeslus. Agrīna uzmanība simptomiem ir būtisks solis ceļā uz ātrāku atveseļošanos.