Hipoglikēmijas ārstēšana (zems glikozes līmenis asinīs)

Hipoglikēmija jeb pazemināts glikozes līmenis asinīs var attīstīties gan cilvēkiem ar cukura diabētu, gan arī tiem, kuri insulīnu neinjicē. Būtiskākais ir laikus pamanīt raksturīgos simptomus un izvēlēties situācijai atbilstošu rīcību, ņemot vērā epizodes smagumu.

Kas ir hipoglikēmija?

Par hipoglikēmiju parasti uzskata stāvokli, kad glikozes koncentrācija asinīs samazinās zem 3,9 mmol/l. Tas biežāk novērojams pacientiem ar cukura diabētu, īpaši tiem, kuri lieto insulīnu vai citus glikozes līmeni pazeminošus medikamentus. Tomēr zema cukura epizodes iespējamas arī cilvēkiem bez diabēta, un šādās situācijās nereti pamatā ir citi veselības traucējumi.

Vieglas hipoglikēmijas pazīmes un palīdzība

Nemiers, trīce, pastiprināta svīšana, sirdsklauves, miglaina redze vai grūtības koncentrēties var liecināt, ka glikozes līmenis asinīs ir nepietiekams. Šādos gadījumos ieteicams pēc iespējas ātrāk uzņemt ātri uzsūcošus ogļhidrātus, piemēram, cukura gabaliņu, glāzi sulas vai saldinātu gāzētu dzērienu. Alternatīva ir glikozes tabletes vai gēli, kurus ir ērti turēt līdzi somā vai darba atvilktnē.

Praksē bieži izmanto 15–15 principu: uzņem 15 g ātro ogļhidrātu, nogaida 15 minūtes un pēc tam pārbauda glikozes līmeni. Ja rādītājs joprojām ir pārāk zems, darbības atkārto. Svarīgi nepārspīlēt ar saldiem produktiem, jo pārmērīgi augsts cukura līmenis (hiperglikēmija) arī var būt kaitīgs un tad situācijas stabilizēšanai var būt nepieciešami papildu medikamenti.

Cilvēkiem bez cukura diabēta, kuriem konstatēta hipoglikēmija, nepieciešama medicīniska konsultācija, jo iespējami iemesli var būt, piemēram, enzīmu deficīts vai audzēja izmaiņas.

Ko darīt, ja nav iespējams apēst saldu produktu?

Ja slikta dūša vai citi apstākļi neļauj norīt pārtiku, praktiska izvēle ir glikozes tabletes vai gēli. Tie glikozes līmeni paaugstina ātri, jo to uzsūkšanai nepieciešama minimāla gremošana. Šādi līdzekļi bieži ir 4 g tabletēs vai vienas devas 15 g gēla iepakojumā. Parasti stāvokļa uzlabošanai pietiek ar vairākām tabletēm vai vienu gēla paciņu.

Atsevišķi medikamenti, piemēram, alfa glikozidāzes inhibitori (piemēram, akarboze), palēnina vienkāršo cukuru uzsūkšanos, tādēļ šādā gadījumā jālieto tieši glikoze tablešu vai gēla veidā, nevis saldi ēdieni vai dzērieni.

Vidējas un smagākas hipoglikēmijas ārstēšana

Ja glikozes līmenis strauji un izteikti pazeminās, nereti nepieciešami papildu pasākumi. Situācijās, kad hipoglikēmija ir smaga vai arī ātrie ogļhidrāti un glikozes produkti nav efektīvi, ārsts var nozīmēt recepšu medikamentus, visbiežāk glikagona injekcijas vai glikagona deguna aerosolu.

Glikagons ir hormons, ko producē aizkuņģa dziedzeris un kas palīdz organismam ātri atbrīvot aknās uzkrāto glikozi. Glikagona injekcijas forma ir izmantojama arī tad, ja cilvēks vairs nespēj norīt vai ir bezsamaņā. Šie preparāti parasti ir pieejami lietošanai vienkāršos komplektos un paredzēti gan pieaugušajiem, gan bērniem. Pastāv arī glikagona ievadīšana degunā aerosola veidā, kas var būt īpaši parocīga kritiskās situācijās.

Pēc neatliekamās palīdzības pasākumiem glikozes līmenis parasti normalizējas 10–15 minūšu laikā. Ja cilvēks ir pie samaņas, ieteicams papildus uzņemt produktu ar zemu ogļhidrātu un olbaltumvielu saturu, lai mazinātu atkārtotu glikozes svārstību risku.

Kritiskas situācijas: kad nepieciešama neatliekamā palīdzība?

Pēkšņa vai ilgstoša hipoglikēmija, kuras laikā cilvēks ģībst, zaudē samaņu vai attīstās krampji, prasa neatliekamu medicīnisku rīcību. Šādos gadījumos tuviniekiem jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, īpaši, ja glikozes līmenis saglabājas zem 2,8 mmol/l, cilvēks pēc veiktajiem pasākumiem neatgūst samaņu vai pašsajūta turpina pasliktināties.

• Apjukums, dezorientācija
• Slikta dūša, vemšana
• Apgūtināta elpošana, paātrināts pulss
• Auksti sviedri, bāla āda
• Drebuļi, trīce
• Uzvedības izmaiņas, izteikts nogurums
• Samaņas zudums, krampji

Dzīvībai bīstamā situācijā mediķi glikagonu nereti ievada intravenozi. Vienlaikus var tikt lietots arī dekstrozes šķīdums, lai operatīvi normalizētu glikozes līmeni. Pēc stāvokļa stabilizēšanas tiek cieši uzraudzīts, cik ilgi hipoglikēmijas epizode saglabājas, un papildus tiek nodrošināta pārtika vai dzērieni, lai atjaunotu glikozes rezerves aknās.

Kā mazināt hipoglikēmijas risku?

Cilvēkiem ar cukura diabētu ieteicams regulāri kontrolēt glikozes līmeni, atpazīt agrīnās pazīmes un neizlaist ēdienreizes vai plānotās uzkodas. Jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu un fiziskajām aktivitātēm, bet nepieciešamības gadījumā jāpielāgo uzņemto ogļhidrātu daudzums pirms un pēc treniņa.

Kopsavilkums

Hipoglikēmijas vadība ir atkarīga no stāvokļa smaguma un glikozes rādītājiem asinīs. Vieglākos gadījumos parasti pietiek ar ātri uzsūcošiem ogļhidrātiem vai glikozes preparātiem, savukārt smagas hipoglikēmijas gadījumā var būt nepieciešams glikagons vai ārstēšana stacionārā. Arī tad, ja cukura diabēts nav diagnosticēts, ir būtiski noskaidrot hipoglikēmijas cēloni un pielāgot dzīvesveidu, lai nākotnē izvairītos no bīstamas glikozes līmeņa pazemināšanās.