Vainikāro artēriju slimības ārstēšana

Koronārā sirds slimība (KSS) ir bieži sastopams, taču klīniski nozīmīgs stāvoklis, kas bez ārstēšanas var izraisīt nopietnas komplikācijas. Slimība parasti attīstās pakāpeniski, tādēļ simptomi nereti ilgstoši nav jūtami. Galvenie virzieni, lai palēninātu vai atsevišķos gadījumos stabilizētu slimības progresēšanu, ir dzīvesveida korekcija, medikamentoza terapija un noteiktās situācijās arī specializētas medicīniskas procedūras.

Dzīvesveida nozīme KSS ārstēšanā

Koronāro sirds slimību iespējams aktīvi kontrolēt, mērķtiecīgi mainot ikdienas paradumus. Šādas izmaiņas ne vien bremzē slimības attīstību, bet daudzos gadījumos arī mazina jau esošo asinsvadu bojājumu apmēru.

• Smēķēšanas atmešana: tabakas lietošana būtiski bojā artēriju sieniņu, tādēļ smēķēšanas pārtraukšana samazina bojājuma progresēšanas risku un dod organismam iespēju atjaunoties.
• Cukura diabēta kontrole: diabēta gadījumā ir svarīgi uzturēt optimālu glikozes līmeni, jo pretējā situācijā sirds un asinsvadu sistēmas stāvoklis pasliktinās ievērojami straujāk.
• Sabalansēts uzturs: uzturs ar zemu piesātināto tauku un trans-tauku daudzumu var palīdzēt kavēt slimības progresēšanu. Par piemērotiem avotiem tiek minēti liesi proteīni, piemēram, zivis, rieksti un liesi vai zema tauku satura piena produkti, kā arī augļi, dārzeņi un pilngraudu produkti.
• Fiziskās aktivitātes: regulāras kustības palīdz uzturēt holesterīna līmeni normas robežās un stiprina sirds muskuli. Ieteikums ir aktīvi kustēties 30 līdz 60 minūtes lielākajā daļā nedēļas dienu. Ja ir sirds ritma traucējumi, par piemērotu slodzi nepieciešams konsultēties ar ārstu.
• Stresa mazināšana: ilgstošs stress veicina paaugstinātu asinsspiedienu un var kaitēt asinsvadu sieniņām. Praktisku stresa pārvaldības prasmju apgūšana var palīdzēt samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz sirdi.

Medikamenti KSS ārstēšanā

Lielākajai daļai pacientu ar KSS ārsts nozīmē medikamentus, kas var mazināt simptomus, palīdzēt novērst komplikācijas un samazināt miokarda infarkta vai insulta risku. Dažādas zāļu grupas iedarbojas atšķirīgi, un terapija tiek izvēlēta individuāli, ņemot vērā slimības smagumu un blakusslimības.

Holesterīna līmeņa samazināšana

• Statīni: šie preparāti pazemina zema blīvuma lipoproteīnu jeb tā dēvētā sliktā holesterīna līmeni un mazina aplikumu uzkrāšanos artērijās. Viena no biežāk minētajām blaknēm ir muskuļu sāpes.
• PCSK9 inhibitori: medikamenti, kas efektīvi samazina nelabvēlīgā holesterīna daudzumu un nereti tiek lietoti kopā ar statīniem, ja ar statīniem vien nepietiek.
• Ezetimibs: samazina holesterīna uzsūkšanos no uztura, tādējādi pazeminot holesterīna līmeni asinīs.
• Fibrāti: visbiežāk tiek nozīmēti, ja nepieciešams mazināt triglicerīdu koncentrāciju asinīs.

Trombu veidošanās profilakse

• Antitrombocītu līdzekļi: kavē trombocītu salipšanu, tādējādi samazinot recekļu veidošanās iespējamību asinsvados.
• Antikoagulanti: arī šīs zāles nomāc trombu veidošanos, taču darbojas ar citu mehānismu un ir īpaši nozīmīgas, ja pastāv paaugstināts insulta vai infarkta risks.

Asinsspiediena un sirds darbības regulēšana

• Angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori: paplašina asinsvadus, atvieglo sirds darbu un pazemina asinsspiedienu.
• Angiotenzīna II receptoru blokatori: iedarbība ir līdzīga kā AKE inhibitoriem, jo artēriju paplašināšana uzlabo asinsrites apstākļus.
• Beta adrenoblokatori: samazina sirds darbības intensitāti un palīdz pazemināt asinsspiedienu.
• Kalcija kanālu blokatori: veicina asinsspiediena samazināšanos un palēnina sirdsdarbības ritmu.
• Diurētiskie līdzekļi: mazina šķidruma un sāļu daudzumu organismā, tādējādi pazeminot asinsspiedienu.
• Vazodilatatori (nitrāti): paplašina asinsvadus, samazina sirds slodzi un uzlabo skābekļa piegādi sirds muskulim.
• Aldosterona antagonisti: visbiežāk tiek izmantoti sirds mazspējas ārstēšanā, lai mazinātu simptomus un uzlabotu izdzīvotību pēc miokarda infarkta.
• Antiartimiskie līdzekļi: paredzēti sirds ritma traucējumu kontrolei, kas var attīstīties pēc infarkta vai KSS gadījumā.

Bezrecepšu līdzekļi

Acetilsalicilskābi (aspirīnu) agrāk ieteica trombu profilaksei, taču pašlaik šī pieeja tiek attiecināta galvenokārt uz cilvēkiem ar jau diagnosticētām sirds un asinsvadu slimībām, jo paaugstinātais asiņošanas risks var pārsniegt iespējamo ieguvumu. Pirms aspirīna lietošanas uzsākšanas ir nepieciešama konsultācija ar ārstu.

Zivju eļļa ir vēl viens bieži izmantots līdzeklis, īpaši gadījumos, kad laboratoriski konstatēts paaugstināts triglicerīdu līmenis. Atsevišķi omega-3 taukskābes saturoši preparāti ir pieejami tikai ar recepti, lai mērķtiecīgi samazinātu ļoti augstu triglicerīdu koncentrāciju asinīs.

Specializētas procedūras un operācijas

Ja dzīvesveida korekcijas un medikamenti nenodrošina pietiekamu slimības kontroli, var būt nepieciešamas invazīvas vai ķirurģiskas ārstēšanas metodes. Tās parasti izmanto situācijās, kad artērijas ir izteikti sašaurinātas vai nosprostotas.

• Percutānā koronārā intervence (angioplastija ar stenta ievietošanu): sašaurinātajā artērijā ievada katetru ar baloniņu, ar kura palīdzību paplašina asinsvadu; pēc tam atstāj stentu, kas ir metālisks sieta veida balsts, lai uzturētu artēriju atvērtu.
• Endarterektomija: ķirurģiska aplikumu izņemšana no artērijas sieniņas, lai atbrīvotu nosprostoto asinsvada segmentu.
• Koronāro artēriju šuntēšanas operācija (CABG): tiek izveidots jauns asins plūsmas ceļš, izmantojot asinsvadu no citas ķermeņa vietas, lai apietu nosprostotu vai būtiski sašaurinātu artērijas daļu.
• Stenta implantācija: stents ir plāna metāla caurulīte, ko ievieto artērijā, lai tā saglabātos atvērta.

Ar ko atšķiras ateroskleroze no koronārās sirds slimības?

Ateroskleroze ir taukainu aplikumu uzkrāšanās artēriju sieniņās, visbiežāk saistīta ar holesterīna nogulsnēm. Aterosklerozes attīstība var būt pamats koronārās sirds slimības sākumam, proti, sirdi apasiņojošo asinsvadu sašaurinājumam vai nosprostojumam.

Kāda ir koronārās sirds slimības prognoze?

Piemērota ārstēšana un konsekventas dzīvesveida izmaiņas var palēnināt vai pat apturēt slimības progresēšanu. Individuāli kopā ar ārstu izstrādāts plāns, kas ietver medikamentus un nepieciešamības gadījumā arī specializētas ārstēšanas metodes, palīdz samazināt miokarda infarkta risku un uzlabot sirds funkciju.