Jostas rozes diagnostika

Jostas rozes (herpes zoster) ir salīdzinoši izplatīta saslimšana: dzīves laikā ar to saslimst aptuveni viens no trim cilvēkiem. Iespējams, ka arī jūsu paziņu lokā ir bijuši cilvēki ar šo infekciju. Lai gan klīniskās pazīmes nereti ir raksturīgas un viegli atpazīstamas, ir svarīgi vērsties pie veselības aprūpes speciālista, lai nodrošinātu atbilstošu diagnostiku un ārstēšanu.

Kā nosaka jostas rozi?

Visbiežāk jostas rozi ārsts var identificēt, apskatot izsitumus un uzdodot dažus jautājumus par pacienta slimību vēsturi. Ja slimības norise ir netipiska, piemēram, izsitumi ir ļoti plaši vai izsitumu nav vispār, reizēm nepieciešami papildu laboratoriskie izmeklējumi.

Ko ārsts izvērtē apskates laikā?

Tipiska jostas rozes izpausme ir ādas izsitumi, kas parasti lokalizējas vienā ķermeņa pusē vai noteiktā apvidū. Bieži pirms izsitumu parādīšanās vai to laikā var būt nieze, durstīšanas sajūta vai dedzināšana, bet vēlāk veidojas pūslīši. Apskates laikā ārsts parasti noskaidro arī, vai pacients iepriekš ir slimojis ar vējbakām vai ir vakcinēts pret tām.

Ne visiem pacientiem obligāti attīstās izsitumi: atsevišķos gadījumos iespējamas tikai izteiktas, dedzinošas sāpes (to dēvē par zoster sine herpete). Šādā situācijā diagnozes precizēšanai līdztekus fiziskai apskatei parasti ir nepieciešami laboratoriskie testi.

Laboratoriskie izmeklējumi diagnozes apstiprināšanai

Ja izsitumu nav vai tie izskatās neparasti, ārsts var ieteikt laboratoriskus izmeklējumus. Šīs metodes palīdz atšķirt jostas rozi no citām ādas slimībām, piemēram, kontaktdermatīta vai herpes infekcijas.

PĶR (polimerāzes ķēdes reakcija)

• PĶR tests ir ļoti jutīga metode, ko izmanto varicella-zoster vīrusa DNS noteikšanai.
• Paraugu visbiežāk paņem no pūslīšu satura vai krevelēm. Dažkārt izmanto arī siekalu paraugu, tomēr tas tiek uzskatīts par mazāk uzticamu.
• Atbildes parasti ir pieejamas īsā laikā, visbiežāk vienas dienas laikā. Ar šo testu var precīzi noteikt, vai izsitumus izraisījis dabisks vīruss vai (lai gan tas ir ļoti reti) vakcīnas vīrusa celms.
• Citas metodes, piemēram, Tzancka uztriepe vai tiešais imūnfluorescences tests, tiek izmantotas arvien retāk zemākas jutības dēļ.

Seroloģiskie (antivielu) testi

• Ja PĶR izmeklējumam nav iespējams iegūt piemērotu paraugu, kā papildu pieeju var izmantot asins analīzes antivielu noteikšanai pret varicella-zoster vīrusu.
• Imūnsistēma, reaģējot uz šo vīrusu, veido divu veidu antivielas: IgM un IgG.
• IgM antivielas parādās drīz pēc inficēšanās vai vīrusa atkārtotas aktivācijas (jostas rozes laikā) un saglabājas īsu periodu. IgG antivielas var konstatēt ilgstoši, arī vairākus gadus pēc infekcijas.
• Ja tiek konstatētas gan IgM, gan IgG antivielas, palielinās iespējamība, ka pacientam ir jostas roze.
• Tomēr rezultāti ne vienmēr ir pilnīgi precīzi, īpaši imūnsistēmas pavājinājuma gadījumā. Šādās situācijās, arī slimībai esot klātesošai, iespējami kļūdaini negatīvi rezultāti.

Dažkārt iespējama arī situācija, kad antivielu noteikšanā asins analīzēs iegūst pozitīvu rezultātu, taču bez raksturīgām klīniskām pazīmēm vai detalizētas slimības vēstures precīzu saslimšanas nosaukumu noteikt var būt sarežģīti. Ārsts vienmēr izvērtē kopējo ainu un izvēlas piemērotāko ārstēšanu.

Kā izskatās jostas rozes izsitumi sākumā?

Sākotnēji izsitumi parasti parādās kā nelielu pumpiņu vai sīku plankumu grupas, visbiežāk vienā ķermeņa vai sejas pusē. Nereti tie izvietojas joslas veidā, atspoguļojot nerva gaitu. Vēlāk šie elementi pārvēršas par ar šķidrumu pildītiem pūslīšiem.

Kādas slimības var sajaukt ar jostas rozi?

Atsevišķos gadījumos izsitumi var tikt kļūdaini uzskatīti par citām ādas slimībām, piemēram, psoriāzi, ekzēmu, sēnīšu infekciju (gredzenveida ēdi), alerģiskām ādas reakcijām vai pat masalām. Tikai ārsts, izvērtējot simptomus un, ja nepieciešams, nozīmējot izmeklējumus, var apstiprināt saslimšanas izcelsmi vai to izslēgt. Pēkšņi pamanot jaunus izsitumus, ir ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.