Hipotermijas pazīmes un simptomi

Hipotermija ir stāvoklis, kas rodas, ja ilgstošas uzturēšanās aukstā vidē izraisa ķermeņa temperatūras pazemināšanos zem normas. Tā var attīstīties pakāpeniski un sākumā būt grūti pamanāma, īpaši situācijās, kad cilvēks nav pienācīgi sagatavojies un neizvērtē aukstuma riskus. Tāpēc ir būtiski atpazīt gan raksturīgos simptomus, gan apstākļus, kuros hipotermija var veidoties, lai savlaicīgi reaģētu un nodrošinātu palīdzību sev vai citiem.

Hipotermijas pazīmes un simptomi

Hipotermijas izpausmes ir atkarīgas no tā, cik izteikti ķermenis ir atdzisis. Parasti izšķir trīs pakāpes: vieglu, vidēji smagu un smagu hipotermiju. Katrai no tām raksturīga atšķirīga klīniskā aina, tādēļ ir svarīgi zināt, kā šie stāvokļi var izpausties.

Viegla hipotermija

Sākot zaudēt siltumu, organisms mēģina to saglabāt: samazinās asinsrite ādā, tādēļ rokas un kājas kļūst aukstas. Var parādīties grūtības veikt smalkas kustības ar pirkstiem, piemēram, rakstīt vai lietot telefonu, rodas drebuļi un sākas trīce. Tā ir dabiska aizsargreakcija, kas palīdz uzturēt ķermeņa siltumu. Ja šajā brīdī cilvēku nogādā siltās telpās, pārģērbj sausā apģērbā un kārtīgi apklāj, pašsajūta parasti uzlabojas strauji.

• Nekontrolējami drebuļi
• Noslēgšanās, sarunu izvairīšanās
• Grūtības koncentrēties
• Roku neveiklums, priekšmetu nomešana
• Diskomforta sajūta vai pat sāpes

Vidēji smaga un smaga hipotermija

Ja palīdzība netiek sniegta, ķermeņa temperatūra turpina pazemināties un var nokrist zem 32–30 °C. Organisms arvien vairāk taupa enerģiju, un drebuļi var izzust. Parādās apjukums un izteikts nespēks, reakcija uz apkārtni kļūst vāja vai var izzust. Zīlītes paplašinās, iespējams samaņas zudums. Temperatūrai pazeminoties līdz aptuveni 28 °C, cilvēks visbiežāk ir bezsamaņā un nereaģē uz ārējiem kairinājumiem.

• Drebuļu izzušana
• Paplašinātas zīlītes
• Izteikts vājums, apziņas traucējumi
• Miegainība, apjukums, dezorientācija
• Nespēja pamosties arī ārēja kairinājuma ietekmē

Smagākā hipotermijas pakāpe rada tiešu apdraudējumu dzīvībai: aukstuma ietekmē sirds muskulis kļūst īpaši jutīgs, un jebkurā brīdī var iestāties pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās, tādēļ nepieciešama nepārtraukta uzraudzība un profesionāla medicīniskā palīdzība.

Kāpēc hipotermija ir bīstama?

Hipotermija izteiktāk apdraud cilvēkus ar paaugstinātu jutību pret aukstumu, tostarp mazus bērnus, gados vecus cilvēkus, personas ar asinsrites traucējumiem vai cukura diabētu, kā arī cilvēkus ar nelielu ķermeņa tauku daudzumu. Šajās grupās komplikāciju risks ir augstāks.

Apsaldējums

Uzturoties aukstumā, līdztekus hipotermijas riskam pastāv arī apsaldējuma iespējamība. Visbiežāk tiek skartas ķermeņa daļas, kas atrodas tālāk no sirds un kurām asins apgāde ir sarežģītāka: pirksti, kāju pirksti, deguns un ausu ļipiņas. Hipotermijas laikā asinsrite vairāk tiek novirzīta uz ķermeņa dziļākajiem audiem, tādēļ asins pieplūdums ekstremitātēm samazinās un tās ātrāk var apsalt. Apsaldējums ir signāls, ka uzturēšanās aukstumā kļūst bīstama, jo pieaug arī hipotermijas draudi. Jāņem vērā, ka apsaldējums var rasties arī bez hipotermijas, tomēr šie stāvokļi bieži novērojami vienlaikus.

Kad nepieciešams vērsties pēc palīdzības?

Nelielu apsalumu parasti iespējams novērst mājas apstākļos, pēc iespējas ātrāk pārtraucot aukstuma iedarbību, uzvelkot sausu, siltu apģērbu un iedzerot siltu ūdeni vai citu dzērienu. Tomēr, ja cilvēks ir izteikti nosalis, miegains, runā nesakarīgi vai ir zaudējis samaņu, nepieciešams nekavējoties vērsties pie mediķiem. Gaidot palīdzību, jānoņem mitrais apģērbs un jāpasargā persona no turpmākas atdzišanas, piemēram, nedrīkst ļaut gulēt uz mitras virsmas un cilvēks jāapklāj ar plānu, sausu segu.

Kā izvairīties no hipotermijas?

• Apģērbieties slāņos, lai ķermenis efektīvāk saglabātu siltumu.
• Aizsargājiet galvu, rokas un kaklu, izmantojot cepuri, šalli un cimdus.
• Uzturā izvēlieties pilnvērtīgu ēdienu un dzeriet siltus dzērienus, lai organismam būtu enerģija siltuma uzturēšanai.
• Ja parādās aukstuma sajūta, drebuļi vai grūtības koncentrēties, pēc iespējas drīzāk dodieties uz siltām telpām un pārģērbieties sausā apģērbā.

Kādos apstākļos var attīstīties hipotermija?

Hipotermijas risks pastāv ne tikai stiprā salā. Vējš, lietus un paaugstināts mitrums var būtiski palielināt atdzišanas iespējamību arī tad, ja gaisa temperatūra ir ievērojami virs 0 °C. Siltuma zudums notiek straujāk, ja apģērbs ir slapjš vai pūš spēcīgs vējš. Dažkārt hipotermiju var izraisīt arī vienkārši mitra un vēsa vide (zem 10–15 °C), īpaši, ja cilvēkam nav piemērota apģērba.

Kā sniegt palīdzību nosalušam cilvēkam?

Viegla hipotermija parasti prasa vienkāršus pasākumus: nogādāt cilvēku siltās telpās, pārģērbt sausās drēbēs un apsegt ar segām. Ja stāvoklis pasliktinās un cilvēkam ir grūti sazināties, runa kļūst neskaidra, parādās miegainība vai iestājas bezsamaņa, nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība. Smagākos gadījumos slimnīcā ķermeņa temperatūru atjauno, ievadot siltus šķidrumus vēnā, izmantojot siltu gaisu caur elpošanas masku vai pielietojot specializētu aprīkojumu, kas sasilda asinis.