Hašimoto tireoidīta simptomi

Hašimoto slimība ir autoimūns vairogdziedzera darbības traucējums, kam raksturīga pakāpeniska attīstība un ilgu laiku nemanāma norise. Daudzi cilvēki ar šo saslimšanu gadiem ilgi nejūt izteiktas sūdzības, līdz iekaisuma process pietiekami ietekmē vairogdziedzeri un parādās raksturīgas hipotireozes pazīmes.

Galvenie Hašimoto slimības simptomi

Sākotnējā periodā visbiežāk dominē izteikts nogurums un ķermeņa masas pieaugums, pat ja uztura paradumi nav mainījušies. Samazinoties vairogdziedzera hormonu veidošanai, organismā palēninās enerģijas apmaiņa, tādēļ cilvēks nereti jūtas gauss un ar samazinātu darbaspēju. Dažkārt var būt pamanāms arī neliels pietūkums kakla priekšējā daļā iekaisuma zonā, ko sauc par strumu.

• Pastāvīgs nogurums
• Izteikta jutība pret aukstumu
• Viduriu aizcietējums
• Bāla un sausa āda
• Pietūkusi seja
• Trausli nagi
• Matu izkrišana
• Palielināta mēle
• Nepaskaidrojams svara pieaugums
• Muskuļu sāpes un vājums
• Locītavu sāpes
• Spēcīgas menstruācijas vai neregulārs cikls
• Garastāvokļa svārstības, depresija
• Aizmiršība un domāšanas palēnināšanās, smadzeņu migla
• Samazināta dzimumtieksme
• Bērniem – augšanas palēnināšanās

Hašimoto slimība var attīstīties gan vīriešiem, gan sievietēm, tomēr sievietēm tā sastopama ievērojami biežāk. Visbiežāk saslimšana tiek konstatēta 40–60 gadu vecumā, un risks pieaug, ja ģimenē jau ir autoimūnas slimības, piemēram, 1. tipa cukura diabēts.

Komplikācijas, slimībai progresējot

Sākumā simptomi var būt viegli, tomēr laika gaitā iekaisuma izraisītās izmaiņas vairogdziedzerī var radīt neatgriezenisku bojājumu. Reaģējot uz procesu, vairogdziedzeris var palielināties un veidoties struma, kuras izpausmes variē no vienmērīgi palielināta un sataustāma dziedzera līdz nevienmērīgai struktūrai ar mezgliņiem. Neliela struma nereti neprasa specifisku ārstēšanu, savukārt būtiska palielināšanās var traucēt elpošanu vai rīšanu, un šādos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.

Ilgstošs vairogdziedzera hormonu trūkums palēnina vielmaiņu un nelabvēlīgi ietekmē sirdi, asinsvadus un reproduktīvo sistēmu. Var palielināties neauglības iespējamība, jo tiek traucēti ovulāciju regulējošie mehānismi. Pat pēc hormonu līmeņa korekcijas ne vienmēr izdodas pilnībā atjaunot auglību sievietēm, kurām slimība noritējusi smagi.

Vairogdziedzera darbības traucējumi ietekmē arī sirds veselību: var paaugstināties zema blīvuma lipoproteīnu jeb sliktais holesterīns, kas veicina aterosklerozes attīstību un palielina miokarda infarkta vai insulta risku. Daļai pacientu novēro perikarda izsvīdumu, proti, šķidruma uzkrāšanos ap sirdi. Parasti tas norit viegli, tomēr izteikti samazināta hormonu līmeņa gadījumā iespējams šoks sirds darbības pavājināšanās dēļ.

Grūtniecības laikā vairogdziedzera hormoni ir īpaši nozīmīgi augļa attīstībai, tādēļ neārstēta hipotireoze var palielināt priekšlaicīgu dzemdību, zema jaundzimušā ķermeņa svara, augļa sirdsdarbības ritma traucējumu vai elpošanas problēmu risku. Arī viegla, bez izteiktiem simptomiem noritoša hipotireoze grūtniecības laikā palielina komplikāciju iespējamību, tostarp preeklampsijas, gestācijas diabēta, pēcdzemdību asiņošanas vai pēcdzemdību depresijas risku.

Reti, bet smagi Hašimoto slimības paasinājumi

Retākas, taču potenciāli bīstamas komplikācijas ir Hašimoto encefalopātija un miksedēma. Hašimoto encefalopātija tiek konstatēta ļoti reti un biežāk aprakstīta sievietēm 41–48 gadu vecumā. Tā izpaužas ar izteiktiem nervu sistēmas darbības traucējumiem, tostarp domāšanas pasliktināšanos, roku trīci, miegainību, halucinācijām, demenci vai pat epizodēm, kas līdzinās insultam.

Miksedēma ir īpaši smaga hipotireozes forma, kad vielmaiņa strauji palēninās un iespējama koma vai letāls iznākums. Tai raksturīga izteikta aukstuma nepanesība, pazemināta ķermeņa temperatūra, lēna elpošana, palēnināti refleksi, apjukums un šoka pazīmes. Šo stāvokli uzskata par neatliekamu medicīnisku situāciju.

Kad būtu vērts pievērst uzmanību?

Lai gan agrīnā stadijā Hašimoto slimība bieži paliek nepamanīta, nereti to atklāj profilaktiskās asins analīzēs, kurās konstatē izmaiņas vairogdziedzera hormonu līmenī. Ja ģimenē kādam ir bijusi šī slimība, ieteicams regulāri veikt pārbaudes. Pie ārsta būtu jāvēršas, ja parādās ilgstošs nogurums, sejas pietūkums, sausa āda, matu izkrišana, menstruālā cikla traucējumi vai neliels, pakāpenisks svara pieaugums. Jo agrāk slimība tiek diagnosticēta un ārstēta, jo lielāka iespējamība panākt labvēlīgu slimības gaitu.

Kopsavilkums

Hašimoto slimības pazīmes visbiežāk ietver nogurumu, matu izkrišanu, aizcietējumu un jutību pret aukstumu. Saslimšanas gadījumā var palielināties ķermeņa masa, bet bez ārstēšanas laika gaitā iespējamas neatgriezeniskas vairogdziedzera izmaiņas un strumas attīstība. Slimība ir saistīta ar paaugstinātu komplikāciju risku, tostarp neauglību, sirds un asinsvadu slimībām un grūtniecības norises sarežģījumiem. Ļoti retos gadījumos var attīstīties arī smadzeņu bojājums vai koma.