Endometriozes etioloģijas teorijas

Endometrioze ir hroniska saslimšana, kuras gadījumā audi, kas līdzinās dzemdes gļotādai, sāk augt ārpus dzemdes dobuma, visbiežāk mazajā iegurnī vai vēdera dobumā. Precīzs slimības rašanās iemesls nav zināms: literatūrā aprakstītas vairākas iespējamās izcelsmes teorijas, taču neviena no tām līdz šim nav spējusi pilnībā izskaidrot endometriozes attīstību.

Iespējamie endometriozes cēloņi

Lai gan konkrēts endometriozes cēlonis nav noteikts, speciālisti uzskata, ka slimību veido vairāku faktoru kombinācija. Bieži tiek uzsvērta iedzimtības nozīme: ja ģimenē endometrioze jau ir diagnosticēta, saslimšanas risks var būt augstāks.

Viena no visbiežāk apspriestajām hipotēzēm saistīta ar retrogrādu menstruāciju, kad daļa menstruālo asiņu neizdalās uz āru, bet pa olvadiem nonāk atpakaļ iegurņa dobumā. Tomēr šāda parādība novērojama daudziem, un ne visiem tā rezultējas ar endometriozi, kas norāda uz citu apstākļu līdzdalību un to savstarpēju ietekmi.

Tiek pieļauts, ka nozīme var būt arī imūnsistēmai. Ir novērots, ka daļai pacientu ar endometriozi raksturīga pazemināta organisma aizsargspēja vai vienlaikus pastāv citas autoimūnas saslimšanas. Atsevišķu pētnieku skatījumā imūnās regulācijas traucējumi var neļaut organismam pietiekami efektīvi atpazīt un iznīcināt audus, kas aug neatbilstošā lokalizācijā.

Kā vēl viens iespējamais mehānisms minēta endometrijam līdzīgu šūnu izplatīšanās ar asinsriti vai limfātisko sistēmu uz citām ķermeņa vietām, līdzīgi kā tas var notikt noteiktu audzēju slimību gadījumos. Zināms arī, ka reizēm pēc atsevišķām ķirurģiskām operācijām, piemēram, ķeizargrieziena vai dzemdes izņemšanas, dzemdes gļotādas šūnas var nejauši nonākt netipiskās vietās un vēlāk veidot jaunus perēkļus.

Endometriozes attīstību var skaidrot arī ar šūnu transformāciju jeb metaplāziju, kad cita tipa šūnas iegūst endometrijam līdzīgas īpašības un uzvedību.

Hormonālajai sistēmai ir būtiska loma, un īpaši estrogēns var pastiprināt iekaisuma procesus, veicināt audu augšanu un pastiprināt sāpju sajūtu. Vienlaikus endometrioze var attīstīties arī gadījumos, kad estrogēna tiešā ietekme nav izteikti dominējoša.

Kam endometrioze sastopama visbiežāk?

Endometrioze var attīstīties jebkurai personai ar dzemdi, tomēr risks ir lielāks, ja:

• ģimenē ir bijuši endometriozes gadījumi, piemēram, mātei, māsai vai bērnam;
• pirmās menstruācijas sākušās pirms 11 gadu vecuma;
• menstruālais cikls ir īsāks par 27 dienām;
• menstruāciju asiņošana ir ļoti intensīva un ilgst vairāk nekā 7 dienas;
• ir dzemdes īpatnības vai citi veselības traucējumi, kas apgrūtina normālu menstruālo asiņu atteci;
• nav bijušas dzemdības;
• vecums biežāk ir 30 līdz 40 gadi.

Īpaši reti endometrioze tiek konstatēta cilvēkiem bez dzemdes.

Kā izpaužas endometrioze?

Endometriozes perēkļi visbiežāk tiek atrasti uz olvadiem, olnīcās, ārpus dzemdes, iegurņa saitēs, telpā starp dzemdi un taisno zarnu vai urīnpūsli, kā arī citās iegurņa struktūrās. Atsevišķos gadījumos audi var atrasties uz dzemdes kakla, urīnpūšļa, vēdera priekšējās sienas, zarnās, taisnajā zarnā vai pat makstī.

Šie audi reaģē uz menstruālā cikla hormonālajām svārstībām: tie sabiezē un asiņo reizē ar menstruācijām, taču asinīm un audiem nav fizioloģiskas iespējas izdalīties no organisma. Tādēļ tie uzkrājas, veicina iekaisumu, tūsku, rētošanos un var radīt dažāda veida orgānu funkcijas izmaiņas.

Iespējamās komplikācijas

• Ja perēkļi lokalizējas zarnu apvidū, var attīstīties iekaisums, kas izpaužas ar aizcietējumu, caureju, sāpīgu vēdera izeju vai pat asiņu piejaukumu fēcēs.
• Endometrioze ir saistīta ar neauglību. Precīzs mehānisms nav pilnībā skaidrs, taču tiek pieļauts, ka apaugļošanos un grūtniecības iestāšanos var traucēt anatomiskas izmaiņas, rētaudi, olvadu nosprostojums vai imūnās sistēmas reakcijas.
• Olnīcās var veidoties endometriomas, tas ir, dobumi ar brūnu saturu, kas pildīti ar menstruālās izcelsmes asiņu atlikumiem un ikdienā mēdz tikt dēvēti par šokolādes cistām.
• Iespējama saaugumu veidošanās, kad audi savstarpēji salīp, pastiprinot sāpes un radot papildu funkcionālus traucējumus.
• Endometrioze nereti pastāv vienlaikus ar citām hronisku sāpju slimībām, piemēram, kairinātas zarnas sindromu, sāpīga urīnpūšļa sindromu vai ilgstošām sāpēm ārējo dzimumorgānu apvidū (vulvodīniju).

Vai stress ietekmē endometriozi?

Novērojumi liecina, ka ilgstošs stress var būt saistīts ar slimības norisi un saasinājumu epizodēm. Viena no hipotēzēm paredz, ka paaugstināts stresa hormona kortizola līmenis var mazināt imūnās aizsardzības efektivitāti, tādējādi organismam kļūst grūtāk kontrolēt patoloģiski augošu audu perēkļus. Stress var arī pastiprināt iekaisuma procesus un līdz ar to palielināt sāpju intensitāti.

Endometrioze pēc menopauzes

Pēc menopauzes simptomi parasti kļūst mazāk izteikti vai izzūd, jo samazinās estrogēnu daudzums. Tomēr 2–5 % gadījumu endometrioze var saglabāties vai izpausties arī vēlākā vecumā, visbiežāk cilvēkiem, kuri ar to slimojuši iepriekš vai lietojuši hormonu aizstājterapiju.

Jūs neesat vainīgi savā slimībā

Cilvēki ar endometriozi nereti izjūt vainas sajūtu, domājot, ka ir rīkojušies nepareizi vai nepietiekami rūpējušies par savu veselību. Tomēr nav pierādījumu, ka dzīvesveids vai uztura izvēles būtu noteicošais faktors slimības attīstībā. Šajā situācijā nav iespējams apzināti vai neapzināti pieļaut kļūdu, un pašlaik nav metožu, kas ļautu droši novērst endometriozi vai paredzēt tās sākšanos.

Vai endometrioze pāriet pati no sevis?

Pašlaik endometriozi pilnībā izārstēt nav iespējams, taču simptomus var kontrolēt. Pēc menopauzes perēkļi bieži samazinās un sūdzības mazinās. Slimība ne vienmēr progresē, un atsevišķos gadījumos tās gaita var stabilizēties vai kļūt mazāk izteikta arī bez ārstēšanas.

Jaunākie pētījumu rezultāti

Pēdējos gados pieaug pētījumu skaits, kuros vērtē, vai endometriozi varētu uzskatīt par autoimūnu slimību. Pagaidām viennozīmīgi secinājumi nav izdarīti, tomēr tiek pieļauts, ka slimības attīstībā vienlaikus nozīme var būt gan retrogrādai menstruācijai, gan imūnās sistēmas izmaiņām.

Ieteikumi, dzīvojot ar endometriozi

• Vieglāku simptomu mazināšanai var tikt lietoti nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, ibuprofēns, savukārt izteiktāku sūdzību gadījumā var būt nepieciešami ārsta nozīmēti medikamenti.
• Siltuma procedūras, piemēram, siltas vannas vai sildāmie spilventiņi, bieži palīdz samazināt sāpes.
• Ieteicams ieplānot relaksāciju, pievērsties meditācijai, nodrošināt pietiekamu atpūtu un regulāras fiziskās aktivitātes.
• Nozīmīgs atbalsts var būt tuvinieku, draugu vai līdzcilvēku iesaiste, kā arī saziņa ar citiem, kuri dzīvo ar šo diagnozi.
• Vērtīgi ir izvēlēties uzturu, kas individuāli tiek panesams vislabāk, un novērot simptomu dinamiku, pierakstot iespējamos saasinājumu veicinošos faktorus, piemēram, menstruālo ciklu, stresu, miega kvalitāti, ēšanas paradumus, fizisko slodzi, alkohola vai kofeīna lietošanu.

Kopsavilkums

Endometriozes izcelsme nav pilnībā skaidrota, un to var ietekmēt iedzimtība, hormonālās un imūnās sistēmas īpatnības, kā arī anatomiski faktori. Slimība izpaužas ar iekaisuma procesiem, var ietekmēt fertilitāti, veicināt cistu un saaugumu veidošanos un radīt citu orgānu darbības traucējumus. Pašlaik pētījumos arvien vairāk tiek analizēti arī šīs slimības imunoloģiskie aspekti.