Elektrolītu līdzsvara traucējumi nieru slimību gadījumā

Elektrolīti ir organismā sastopami mikroelementi, bez kuriem nav iespējama neviena dzīvībai būtiska funkcija. To nozīme ir ļoti plaša: tie iesaistās šūnu enerģijas veidošanā un nervu impulsu pārvadē, ietekmē šķidruma līdzsvaru un sirds ritma stabilitāti. Nātrijam, kālijam, kalcijam un magnijam ir jāatrodas atbilstošā koncentrācijā, jo jebkādas izmaiņas šo minerālvielu līmenī var būtiski ietekmēt visa organisma darbību. Elektrolītus nereti saista galvenokārt ar sportu vai muskuļu krampjiem, taču to loma neaprobežojas tikai ar muskulatūras funkciju.

Elektrolītu ceļš no zvaigznēm līdz cilvēkam

Jāņem vērā, ka bez šiem elementiem dzīvība uz Zemes nebūtu iespējama. Elektrolīti ir cieši saistīti ar Visuma izcelsmi, jo tie ir ķīmiskie elementi, kas veidojušies zvaigžņu dzīlēs kodolsintēzes procesos. Piemēram, magnijs izveidojās zvaigznēs no oglekļa un vēlāk supernovu laikā izplatījās kosmosā. Līdz ar to ikviena cilvēka organismā burtiski ir neliela daļa zvaigžņu putekļu, un šīs cilvēka un Visuma saiknes ideju jau viduslaikos centās aprakstīt arī literatūrā.

Nieru ietekme uz elektrolītu līdzsvaru

Pārejot no kosmiskā konteksta uz ikdienas fizioloģiju, būtiski saprast, ka galvenais orgāns, kas kontrolē elektrolītu koncentrāciju asinīs, ir nieres. Asins filtrācijas procesā nieres regulē nātrija, kālija un citu elektrolītu daudzumu, tādēļ nieru darbības traucējumi salīdzinoši bieži izraisa netipiskas šo vielu koncentrācijas izmaiņas.

Lai gan elektrolītu līmeņa novirzes visbiežāk saista ar nieru slimībām, tās var rasties arī citu stāvokļu dēļ. Elektrolītu disbalanss var apdraudēt veselību, tāpēc ir svarīgi zināt, kādi faktori var izraisīt to samazināšanos vai paaugstināšanos.

Nātrija trūkums – kad tas rodas?

Nātrija koncentrācijas pazemināšanos asinīs medicīnā dēvē par hiponatriēmiju. Parasti šo stāvokli diagnosticē, ja nātrija līmenis ir zem 135 mmol/l. Jāuzsver, ka asins analīzēs netiek vērtēts kopējais nātrija daudzums organismā, bet gan tā relatīvā koncentrācija, ko ietekmē gan nātrija daudzums, gan ūdens apjoms asinīs. Tādēļ nātrija koncentrācija var samazināties arī tad, ja organismā uzkrājas pārmērīgs šķidruma daudzums.

Galvenie hiponatriēmijas iemesli var būt saistīti gan ar faktisku nātrija zudumu, gan ar ūdens pārpalikumu:

• Zudumi caurejas, vemšanas, pastiprinātas svīšanas vai intensīvas fiziskas slodzes dēļ, īpaši, ja tiek uzņemts tikai ūdens bez sāļiem. Šāds disbalanss bieži novērojams izturības sportistiem un var radīt nopietnu veselības apdraudējumu.
• Stāvokļi, kuros organismā uzkrājas šķidrums, piemēram, sirds mazspēja, aknu ciroze, smaga nieru funkcijas nepietiekamība.
• Sindroms ar pārmērīgu antidiurētiskā hormona veidošanos (SIADH), kad nieres aiztur vairāk ūdens un nātrija koncentrācija asinīs relatīvi samazinās.
• Hormonāli traucējumi, tostarp pazemināta vairogdziedzera vai virsnieru darbība.
• Pārmērīga ūdens uzņemšana (primāra polidipsija) vai arī ļoti liels alus patēriņš, kā rezultātā organisms tiek pārmērīgi atšķaidīts ar šķidrumiem.

Kā ārstē hiponatriēmiju?

Konstatējot pazeminātu nātrija līmeni, ārstēšanas taktiku nosaka cēlonis un tas, cik strauji izmaiņas ir attīstījušās. Ja problēma saistīta ar pārlieku lielu ūdens daudzumu (piemēram, SIADH vai noteiktu sirds slimību gadījumā), parasti tiek pielietota šķidruma uzņemšanas ierobežošana vai citi pasākumi, kas palīdz mazināt šķidruma pārpalikumu. Savukārt, ja nātrijs samazinās sāļu deficīta dēļ, var nozīmēt papildu sāls uzņemšanu vai nātriju saturošus šķīdumus. Vienlaikus jāievēro piesardzība, jo pārāk strauja nātrija līmeņa atjaunošana var izraisīt bīstamas komplikācijas.

Pārlieku augsts nātrija līmenis – hipernatriēmija

Ja nātrija koncentrācija asinīs pārsniedz 145 mmol/l, šo stāvokli sauc par hipernatriēmiju. Visbiežāk tas attīstās izteikta šķidruma zuduma rezultātā, piemēram, stipras svīšanas, apdegumu, intensīvas caurejas gadījumā, kā arī retāku slimību dēļ, tostarp diabēta insipīda gadījumā, kad caur nierēm tiek zaudēts ļoti liels ūdens daudzums. Šādā situācijā parasti parādās spēcīgas slāpes, un, ja cilvēkam ir iespēja dzert, nātrija koncentrācija ar laiku normalizējas. Sarežģījumi biežāk rodas cilvēkiem, kuri nevar padzerties vai kuri nejūt slāpes, piemēram, gados vecākiem pacientiem.

Biežākie hipernatriēmijas cēloņi ir:

• Ievērojams šķidruma zudums caur ādu (svīšana, apdegumi).
• Caureja.
• Diabēts insipīds – stāvoklis, kad ar urīnu tiek zaudēts pārmērīgi liels ūdens daudzums.
• Slāpju sajūtas trūkums, ja ir traucēta smadzeņu slāpju centra darbība.
• Retos gadījumos – ļoti liela sāls daudzuma vai hipertoniska sāls šķīduma nonākšana organismā; bērniem atsevišķās situācijās aprakstīta arī uzsūkšanās caur ādu noteiktu paražu dēļ.

Šo stāvokļu korekcija balstās uz ūdens apjoma atjaunošanu, to nodrošinot perorāli vai intravenozi, atkarībā no pacienta individuālajām vajadzībām un stāvokļa smaguma.

Kas jāzina par nātrija disbalansa simptomiem?

Nātrija līmeņa svārstības asinīs var izraisīt dažādas izpausmes. Iespējamas galvassāpes, muskuļu vājums, kustību traucējumi un sirds ritma izmaiņas. Smaga hiponatriēmija var izpausties ar krampjiem, tādēļ ir būtiski savlaicīgi atpazīt un koriģēt šādus elektrolītu līdzsvara traucējumus.