Sēklinieku vēža cēloņi

Sēklinieku vēzis ir salīdzinoši reta onkoloģiska saslimšana, kas visbiežāk tiek konstatēta jauniem vīriešiem. Lai gan precīzi slimības cēloņi joprojām nav pilnībā noskaidroti, speciālistu ieskatā risku veido ģenētisko un bioloģisko faktoru kopums, kā arī vides ietekme.

Galvenie riska faktori

Daļa ar sēklinieku vēzi saistīto riska faktoru ir iedzimti un nav maināmi. Par būtiskāko tiek uzskatīts nenosēdies sēklinieks jeb kriptorhisms. Ja augļa attīstības laikā viens vai abi sēklinieki nenoslīd sēkliniekos, vēlāk jaunam vīrietim saslimšanas risks palielinās aptuveni astoņas reizes. Lielāka varbūtība novērojama arī gadījumos, ja asinsradiniekiem jau bijuši līdzīgi saslimšanas gadījumi, īpaši, ja slimība ir vai ir bijusi brālim vai tēvam.

Nozīmīgs ir arī vecuma faktors, jo saslimšana visbiežāk tiek diagnosticēta 15–35 gadu vecumā. Retāk sēklinieku vēzis tiek atklāts zēniem vai vīriešiem pēc 50 gadu vecuma, tomēr šādi gadījumi ir salīdzinoši reti.

Ģenētiskie aspekti

Lielākā daļa sēklinieku vēža gadījumu ir dzimumšūnu audzēji, kas attīstās no šūnām, kuras normāli piedalās spermatozoīdu veidošanā. Šos audzējus iedala divās pamata grupās: seminomas, kurām raksturīgāka lēnāka augšana un kas biežāk sastopamas 25–45 gadu vecumā, un neseminomas, kurām nereti ir straujāka izplatīšanās un kas biežāk izpaužas dzīves otrajā vai trešajā desmitgadē.

Šāda tipa audzējos nereti konstatē specifiskas hromosomu izmaiņas. Piemēram, daudzos dzimumšūnu audzēju gadījumos tiek atrasta papildu 12. hromosomas daļa. Turklāt sēklinieku vēzim ģimenēs raksturīga izteiktāka pārmantojamība nekā vairākām citām onkoloģiskām slimībām: ja diagnoze noteikta brālim, risks pieaug aptuveni 8–10 reizes, bet, ja tēvam, apmēram četras reizes.

Citi ar slimību saistītie faktori

Pēdējos gados arvien biežāk tiek apspriesti arī citi iespējamie riska faktori. Piemēram, iepriekš konstatēta sēklinieka atrofija vai in situ kanceroma (pirmsvēža izmaiņas) būtiski palielina ļaundabīga procesa attīstības iespējamību. Pētījumu dati liecina, ka vīriešiem, kuriem diagnosticēta sēklinieka in situ kanceroma, piecu gadu laikā vismaz 50% gadījumu var attīstīties invazīvs vēzis. Tāpēc šādos gadījumos visbiežāk tiek izvēlēta rūpīga novērošana.

Mikrolitiāze (kalcija nogulsnes sēkliniekos) nav tieši saistīta ar audzēja risku, tomēr pirmsvēža izmaiņu klātbūtnē šis risks var pieaugt. Paaugstināta iespējamība saslimt ir arī vīriešiem, kuri jau iepriekš ārstēti no sēklinieku vēža, jo apmēram 10% gadījumu slimība atkārtojas. Pie retāk minētiem faktoriem pieskaita arī noteiktus ģenētiskus sindromus, piemēram, Klinefeltera sindromu, kā arī augstāku nekā vidējo augumu, savukārt agrīnai dzimumgatavībai ietekme nav konstatēta.

Atsevišķos pētījumos paaugstināts risks tiek saistīts ar hroniskām vīrusu infekcijām vai imūnsistēmas traucējumiem, tomēr šīm saistībām vēl trūkst pietiekami pārliecinošu pierādījumu.

Dzīvesveida ietekme

Lai gan dažādi ieradumi bieži tiek uzskatīti par iespējamiem vēža veicinošiem faktoriem, sēklinieku vēža gadījumā dzīvesveida ietekme uz risku tiek vērtēta kā minimāla. Piemēram, smēķēšana ir skaidri saistīta ar daudzu citu onkoloģisku slimību attīstību, taču sēklinieku vēzim šāda saistība nav pierādīta. Arī ķermeņa masas pieaugums vai liekais svars nav saistīts ar šīs slimības risku vai recidīvu, tomēr tas var nelabvēlīgi ietekmēt citus veselības rādītājus, īpaši situācijās, kad ārstēšanas laikā pazeminās testosterona līmenis.

Pēdējā laikā vairāk uzmanības tiek pievērsts kaņepju lietošanai. Analīžu rezultāti norāda, ka regulāra šo vielu lietošana vismaz dažas reizes nedēļā var vairākas reizes palielināt saslimšanas iespējamību un būt saistīta ar agresīvāku slimības formu attīstību. Speciālisti to skaidro ar iespējamu kaņepju psihoaktīvās vielas THC ietekmi uz spermatozoīdu nobriešanas procesiem.

Nepareizi priekšstati par slimību

Ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka regulāra jāšana vai ilgstoša braukšana ar velosipēdu var izraisīt sēklinieku vēzi, tomēr nav ticamu zinātnisku pierādījumu, kas šādas aizdomas apstiprinātu. Tāpat par maldīgiem uzskatiem tiek uzskatītas idejas, ka saslimšana varētu attīstīties pēc traumas, vazektomijas, pārāk cieša apģērba valkāšanas vai mobilā tālruņa nēsāšanas kabatā.

Citas bieži sajauktas slimības

• Sēklinieka trauma
• Urīnpūšļa vai prostatas izmaiņas
• Urīnceļu infekcija

Šie veselības traucējumi neizraisa vēža veidošanos, tomēr pēc sēklinieku vēža pārslimošanas palielinās risks attīstīties nopietnākām prostatas vēža formām.

Agrīnie simptomi un diagnostika

Sēklinieku vēža agrīnās pazīmes visbiežāk ir mezgliņš vai pietūkums sēkliniekā, smaguma sajūta sēklinieku maisiņā, sāpes vai diskomforts. Lai saslimšanu iespējami atklātu agrīni, vīriešiem ieteikts regulāri veikt sēklinieku pašpārbaudi.

Izdzīvotspēja un ārstēšanas perspektīvas

Ja slimība tiek diagnosticēta savlaicīgi, tā gandrīz vienmēr ir sekmīgi ārstējama. Gadījumos, kad audzējs nav izplatījies ārpus sēklinieka, piecu gadu izdzīvotspēja sasniedz 99%. Ja process skar apkārtējos orgānus vai limfmezglus, piecu gadu izdzīvotspēja ir ap 96%, bet, ja slimība izplatījusies attālās vietās, piemēram, plaušās vai aknās, tā ir aptuveni 73%. Agrīna diagnostika un savlaicīga ārstēšana būtiski palielina labvēlīga iznākuma iespējamību.