Cistiskās fibrozes cēloņi

Cistiskā fibroze ir smaga, iedzimta saslimšana, kas skar tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. To izraisa izmaiņas gēnā, kas atbild par noteikta proteīna, ko dēvē par CFTR, darbību. Šis proteīns regulē, kā organismā veidojas sviedri, gļotas un gremošanas sekrēti. Ja CFTR funkcija ir traucēta, sāk uzkrāties biezas, viskozas gļotas, kas kavē iekšējo orgānu normālu darbību, īpaši elpošanas sistēmā un gremošanas traktā.

Ģenētiskās īpatnības

Cistiskā fibroze tiek pārmantota autosomāli recesīvā veidā. Tas nozīmē, ka slimība bērnam attīstās tikai tad, ja abi vecāki ir patoloģiskā CFTR gēna varianta nēsātāji. Ja izmainītais gēns tiek mantots tikai no viena vecāka, slimība neizpaužas, taču persona kļūst par mutācijas nēsātāju.

• Ja abi vecāki ir izmainītā gēna nēsātāji, pastāv 25% iespējamība, ka bērnam būs cistiskā fibroze.
• Pastāv 50% iespējamība, ka bērns būs gēna nēsātājs, bet neslims.
• Pastāv 25% iespējamība, ka bērns piedzims bez mutācijas.

Attīstītajās valstīs šī slimība sastopama biežāk; piemēram, dažās Eiropas valstīs cistisko fibrozi diagnosticē aptuveni vienam jaundzimušajam no nedaudz vairāk nekā tūkstoša, savukārt citviet tā tiek konstatēta ievērojami retāk.

Kā izpaužas CFTR proteīna darbības traucējumi

CFTR proteīnu var raksturot kā šūnas vārtu mehānismu, kas nosaka, kā ūdens un sāļi pārvietojas caur šūnas membrānu. Ja šis mehānisms nedarbojas pareizi, organismā veidojas vairākas nozīmīgas izmaiņas:

• Plaušās: sabiezējušas gļotas nosprosto elpceļus, izraisa elpošanas traucējumus, veicina iekaisumu un infekcijas, un nereti laika gaitā var attīstīties plaušu bojājumi.
• Gremošanas traktā: gļotas nosprosto aizkuņģa dziedzera izvadkanālus, tāpēc gremošanas enzīmi nenonāk zarnās; rezultātā pasliktinās barības vielu uzsūkšanās, bērniem var būt lēnāka augšana un pasliktināts uztura stāvoklis.
• Aknās: nosprostoti žultsvadi traucē aknām izvadīt toksiskās vielas, un ilgākā laikā var veidoties aknu bojājumi vai pat ciroze.
• Reproduktīvajā sistēmā: vīriešiem auglību bieži ietekmē sēklvadu attīstības īpatnības. Sievietēm var būt biezāks dzemdes kakla gļotu slānis un atsevišķos gadījumos neregulāras menstruācijas.
• Endokrīnajā sistēmā: aizkuņģa dziedzera šūnu funkcijas traucējumi nosprostojuma dēļ var veicināt specifiskas diabēta formas attīstību, ko saista ar cistisko fibrozi.

Mutāciju daudzveidība un sekas

Ir zināmi tūkstošiem dažādu CFTR mutāciju, un to dēļ slimība var noritēt ar atšķirīgu smaguma pakāpi. Daļa mutāciju izraisa klasisku, izteikti smagu cistiskās fibrozes ainu, īpaši gadījumos, kad proteīns vispār neveidojas vai ir būtiski izmainīts. Citās situācijās proteīns tiek sintezēts, taču tā darbība ir ierobežota vai nestabila. Atsevišķos gadījumos stāvokli var saasināt arī citi, tā sauktie modificējošie gēni, kā dēļ simptomi kļūst izteiktāki vai parādās agrāk.

Slimības gaita un riska faktori

Būtiskākais cistiskās fibrozes attīstības priekšnoteikums ir divu izmainītu CFTR gēna variantu pārmantošana. Tomēr slimības smagumu ietekmē arī citi faktori:

• Agrīna diagnostika ļauj savlaicīgāk uzsākt ārstēšanu, tādējādi mazinot orgānu bojājumu iespējamību jau bērnībā.
• Bērniem, kuriem terapiju sāk pirms izteiktu simptomu rašanās, plaušu funkcija ilgāk var saglabāties labā līmenī.
• Nepietiekams ķermeņa svars vai nepilnvērtīgs uztura stāvoklis būtiski pasliktina elpošanas funkciju, tādēļ pacientiem nereti nepieciešams uzņemt ievērojami vairāk kaloriju nekā cilvēkiem bez šīs slimības.
• Bakteriālas infekcijas, īpaši tās, kas rodas pēc ilgstošas ārstēšanās stacionārā, var strauji pasliktināt slimības norisi.
• Alkohola lietošana un pasīvā smēķēšana pastiprina aknu un plaušu bojājumus un palielina komplikāciju risku.
• Nepamatota vai pārmērīga antibiotiku lietošana var veicināt infekciju rezistences attīstību, tādēļ ir būtiski ievērot ārstu norādījumus.

Vai cistisko fibrozi var novērst?

Ja cilvēks pārmanto abus izmainītos gēnus, cistisko fibrozi novērst nav iespējams. Tomēr pirms ģimenes plānošanas topošajiem vecākiem ir iespēja veikt ģenētiskos izmeklējumus, lai noskaidrotu, vai viņi ir CFTR gēna mutācijas nēsātāji. Savukārt tiem, kuri jau slimo, būtiska ir rūpīga veselības uzraudzība, lai mazinātu smagu komplikāciju risku un uzlabotu dzīves kvalitāti.