Apjukums pēc operācijas un anestēzijas

Pēc operācijas nereti novēro apjukumu un dezorientāciju. Visbiežāk šādas sajūtas parādās pirmajās stundās pēc procedūras, īpaši gadījumos, ja izmantota vispārējā anestēzija. Šāda veida anestēzija uz laiku izslēdz apziņu, un dažiem pacientiem apjukums var saglabāties vēl vairākas stundas pēc pamošanās.

Kādi ir apmulsuma iemesli pēc operācijas?

Pēcoperācijas apjukumam var būt dažādi cēloņi. Daļa pacientu atkārtoti uzdod vienus un tos pašus jautājumus, neatceras saņemtās atbildes vai pat pašu jautājumu uzdošanu; to bieži veicina anestēzija un pretsāpju medikamenti. Parasti šie simptomi pāriet tuvāko stundu laikā, tomēr atsevišķos gadījumos tie var ieilgt un saglabāties līdz diennaktij vai ilgāk. Dažiem pacientiem dezorientācija pastiprinās dažas dienas pēc operācijas, tādēļ ir būtiski pēc iespējas agrāk noteikt iemeslu un to novērst.

Biežākie cēloņi

• Infekcija: īpaši gados vecākiem cilvēkiem pat viegla urīnceļu infekcija vai cits iekaisums var traucēt orientēšanos un izraisīt izteiktu apjukumu. Arī nelieli iekaisuma procesi organismā var ietekmēt pašsajūtu un uzvedību.
• Nepietiekami kontrolētas sāpes: ja sāpes nav adekvāti mazinātas, tās pasliktina atpūtu un miegu, kas var pastiprināt apjukumu. Laba sāpju kontrole palīdz kvalitatīvāk atpūsties, lai gan nelielas sāpes var saglabāties.
• Anestēzija: anestēzijas līdzekļi nereti izraisa īslaicīgus atmiņas traucējumus par nesenajiem notikumiem un dezorientāciju, taču, organismam izvadot šīs vielas, stāvoklis parasti uzlabojas samērā ātri.
• Medikamentu mijiedarbība: pēc operācijas nozīmētie jauni medikamenti var negaidīti mijiedarboties ar ikdienā lietotajām zālēm un izraisīt nevēlamu apjukumu.
• Jauni medikamenti: dažiem pacientiem, īpaši uzsākot jaunu pretsāpju vai miega līdzekļu lietošanu, var parādīties izteikta miegainība, grūtības pamosties vai, pretēji, pastiprināts nemiers.
• Skābekļa trūkums: ja organismam piegādātais skābekļa daudzums ir nepietiekams, viens no pirmajiem simptomiem var būt nemiers un apjukums. Pēc operācijas skābekļa piesātinājumu parasti uzrauga, un vajadzības gadījumā nodrošina papildu skābekli.
• Paaugstināts oglekļa dioksīda daudzums: ja elpošana ir pārāk sekla vai reta, organismā var uzkrāties oglekļa dioksīds. Tas var izraisīt sliktu pašsajūtu un apdullumu, un nereti palīdz skābekļa maskas lietošana.
• Traucēts miega ritms: slimnīcā bieži tiek izjaukts ierastais miega un nomoda režīms. Regulāras pārbaudes, medikamentu ievadīšana un procedūras traucē atpūtai, tādēļ pacientam var zudt laika izjūta vai pat sajukt diena ar nakti.
• Delīrijs: delīrijam raksturīgas pēkšņas garastāvokļa izmaiņas, pieaugošs apjukums un nemiers. To var veicināt ilgstoša uzturēšanās slimnīcā, neierasta vide, pastāvīgi traucējumi vai negaidītas komplikācijas. Nereti no rīta pacients ir skaidrāks, bet vakarā vai naktī stāvoklis pasliktinās.
• Elektrolītu disbalanss: elektrolītu, piemēram, kālija vai kalcija, līmeņa pazemināšanās var izraisīt vispārēju nespēku un apjukumu.
• Mazasinība (anēmija): eritrocīti nodrošina skābekļa piegādi smadzenēm. Ja pēc asiņošanas vai asinsrades traucējumu dēļ eritrocītu daudzums samazinās, palielinās hipoksijas risks, jo smadzenes saņem par maz skābekļa, un apjukums kļūst izteiktāks.
• Atcelšanas reakcija: apdullumu un dezorientāciju pēc operācijas var provocēt arī pēkšņa medikamentu, alkohola vai tabakas lietošanas pārtraukšana.
• Demence: pacientiem, kuriem atmiņas vai domāšanas traucējumi bija jau pirms operācijas, pēc procedūras dezorientācija novērojama biežāk; to ietekmē ierastās rutīnas maiņa, miega trūkums un daudzu dažādu medikamentu lietošana.
• Intensīvās terapijas delīrijs: intensīvās terapijas nodaļā apjukums var rasties ne tikai tieši pēc operācijas; to var veicināt smags vispārējais stāvoklis, sāpes, mākslīgā plaušu ventilācija vai lietotie medikamenti.
• Zems asinsspiediens: pēc operācijas asinsspiediens nereti pazeminās, un tas var ietekmēt apziņas skaidrību.
• Insults: lai gan insults pēc operācijas ir reta parādība, pacientiem ar augstu risku šāda komplikācija ir iespējama.

Kā rīkoties, ja pēc operācijas cilvēks ir apjucis?

Pēkšņa pacienta dezorientācija bieži satrauc tuviniekus, īpaši, ja cilvēks sāk uzvesties neierasti. Tomēr visbiežāk stāvokli iespējams uzlabot, pielāgojot lietotos medikamentus, nodrošinot labāku elpošanu vai ļaujot pacientam pilnvērtīgi atpūsties. Būtiskākais ir izmaiņas pamanīt savlaicīgi un rīkoties nekavējoties. Jo īsāks ir apjukuma periods, jo vieglāk cilvēkam atgriezties ierastajā stāvoklī.