Aknu vēzis

Aknu vēzis ir stāvoklis, kad aknu šūnas sāk nekontrolēti vairoties un veido audzējus, kas var izplatīties arī uz citām organisma daļām. Aknās var attīstīties vairāki vēža veidi, tomēr klīniskajā praksē aknu bojājums bieži vien ir saistīts ar metastāzēm no cita orgāna audzēja, nevis ar primāru audzēju aknās.

Aknu vēža veidi

Primārais aknu vēzis parasti tiek iedalīts vairākos pamatveidos:

• Hepatocelulārā karcinoma (HCC) – visbiežāk sastopamā forma, kas veidojas no galvenajām aknu šūnām. Tā biežāk novērojama cilvēkiem ar hroniskām aknu slimībām, B vai C hepatītu, cirozi, taukaino aknu slimību vai ilgstošu alkohola lietošanu.
• Fibrolamelārā karcinoma – reta HCC paveida forma, kas biežāk tiek konstatēta cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam bez zināmām aknu slimībām vai tipiskiem riska faktoriem. Šo audzēja tipu parasti raksturo kā mazāk agresīvu.
• Holangiokarcinoma – ļaundabīgs audzējs, kas attīstās žultsvados. To mēdz saistīt ar iepriekš pārslimotu hepatītu, taukaino aknu slimību, kā arī žultsvadu iekaisumu un rētošanos.
• Aknu angiosarkoma – ļoti agresīvs audzēja veids, kas izcelsmi saista ar asinsvadu un limfvadu sieniņām. Visbiežāk to diagnosticē gados vecākiem pacientiem, un atsevišķos gadījumos riska palielināšanos ietekmē saskare ar noteiktām ķīmiskām vielām.
• Hepatoblastoma – ļaundabīgs audzējs, kas visbiežāk skar mazus bērnus līdz 3 gadu vecumam; ja audzējs ir neliels, nereti iespējama pilnīga izārstēšana, veicot ķirurģisku ārstēšanu.

Aknas ir lielākais cietais orgāns cilvēka organismā, kas nodrošina vairāk nekā 500 nozīmīgu funkciju, tostarp toksīnu izvadīšanu no asinīm, enerģijas uzkrāšanu un žults veidošanu gremošanas procesu atbalstam.

Biežākie simptomi

Aknu vēža pazīmes biežāk kļūst izteiktas tad, kad slimība jau ir progresējusi. Simptomi nereti ir nespecifiski, tāpēc agrīna atklāšana var būt sarežģīta.

• Neizskaidrojams ķermeņa masas zudums
• Sāta sajūta pēc neliela ēdiena daudzuma
• Apetītes samazināšanās
• Diskomforts vai sāpes vēdera labajā pusē vai labās lāpstiņas apvidū
• Pilnuma sajūta vai sataustāms veidojums zem labā ribu loka (palielinātas aknas)
• Pilnuma sajūta zem kreisā ribu loka (palielināta liesa)
• Slikta dūša, vemšana
• Vēdera uzpūšanās vai pietūkums
• Dzeltes pazīmes – ādas un acu baltumu iekrāsošanās dzeltenā tonī
• Nieze
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra
• Paplašinātas vēdera vēnas
• Viegla zilumu veidošanās vai pastiprināta asiņošana
• Tumšs urīns, gaišas fēces

Daļa audzēju var producēt hormonus, kas izraisa papildu simptomus, ko apzīmē kā paraneoplastiskus sindromus:

• Paaugstināts kalcija līmenis asinīs, kas var izraisīt apjukumu, sliktu dūšu, muskuļu vājumu
• Pazemināts glikozes līmenis asinīs, kas var izpausties ar pēkšņu ģīboni vai izteiktu nogurumu
• Palielināts eritrocītu skaits, kas var izraisīt sejas pietvīkumu, redzes traucējumus, deguna asiņošanu
• Paaugstināts holesterīna līmenis
• Sēklinieku apjoma samazināšanās vai jutīgums
• Vīriešiem iespējama piena dziedzeru palielināšanās

Cēloņi un riska faktori

Aknu vēža attīstības iemesli nav pilnībā izskaidroti, taču ir zināms, ka slimība saistīta ar DNS izmaiņām šūnās. Šie procesi bieži norit dažādu ietekmējošu faktoru rezultātā, kurus ir būtiski izvērtēt, lai mazinātu risku.

Galvenie riska faktori:

• Aptaukošanās
• Hroniska B vai C hepatīta infekcija
• Smēķēšana
• Liela apjoma vai ilgstoša alkohola lietošana
• Aknu ciroze (hronisku slimību izraisīta rētošanās aknu audos)
• Nealkohola taukaino aknu slimība
• Cukura diabēts
• Produkti ar aflatoksīnu (visbiežāk graudi un rieksti, kas ilgstoši glabāti karstos un mitros apstākļos)

Iedzimtas un citas veselības problēmas, kas palielina risku:

• Iedzimta hemohromatoze (dzelzs uzkrāšanās audos)
• Glikogēna uzkrāšanās slimības
• Alfa-1 antitripsīna deficīts
• Porphyria cutanea tarda (traucējumi, kas saistīti ar asins šūnu veidošanās procesiem)
• Vilsona slimība (pārmērīgs vara daudzums organismā)

Aknu vēzi visbiežāk diagnosticē vecāka gadagājuma cilvēkiem; daudzos gadījumos pacientu vecums ir 60–75 gadi. Ar šo slimību biežāk slimo vīrieši nekā sievietes.

Aknu vēža diagnostika

Aknu vēža noteikšanai parasti izmanto vairāku izmeklējumu kombināciju:

• Ārsta apskate – pacienta un ģimenes slimību vēstures izvērtēšana, palpācija, lai konstatētu pietūkumu, mezglus vai dzeltes pazīmes.
• Asins analīzes – bieži nosaka audzēja marķierus (piemēram, alfa-fetoproteīnu), veic vispārējās asins analīzes, izvērtē aknu enzīmus, glikozes un kalcija līmeni, kā arī veic B un C hepatīta testus.
• Attēldiagnostika – ultrasonogrāfija (parasti pirmais izmeklējums), datortomogrāfija (DT), magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT), angiogrāfija (asinsrites attēlošanai), kaulu scintigrāfija (metastāžu meklēšanai kaulos).
• Biopsija – nepieciešamības gadījumā iegūst aknu audu paraugu ar adatu, laparoskopijas vai operācijas laikā.

Cilvēkiem ar paaugstinātu risku, piemēram, ar cirozi, iedzimtām slimībām vai hronisku B hepatītu, periodiski veic audzēja marķieru noteikšanu un aknu ultrasonogrāfiju ik pēc 6 mēnešiem, jo tas var palīdzēt atklāt vēzi agrīnās stadijās.

Aknu vēža stadijas

Aknu vēzi iedala četrās stadijās: no agrīnas (1. stadija), kad audzējs ir neliels un lokalizēts, līdz progresējošai (4. stadija), kad slimība skar limfmezglus vai citus orgānus. Stadijas noteikšana ir būtiska, lai izvēlētos atbilstošāko ārstēšanu un prognozētu slimības gaitu.

• 1A stadija: viens neliels audzējs (mazāks par 2 cm), bez izplatības ārpus aknām.
• 1B stadija: viens lielāks audzējs (lielāks par 2 cm), bez izplatības ārpus aknām.
• 2 stadija: viens lielāks audzējs (lielāks par 2 cm) ar ieaugšanu asinsvados vai vairāki mazāki audzēji (mazāki par 5 cm).
• 3A stadija: vairāki audzēji, no kuriem vismaz viens ir lielāks par 5 cm.
• 3B stadija: audzēja perēkļi asinsvados (piemēram, vārtu vēnā).
• 4A stadija: izplatība limfmezglos, bet bez attālām metastāzēm.
• 4B stadija: izplatība citos orgānos, limfmezglu iesaiste var būt vai nebūt.

Ārstēšanas iespējas

Ārstēšanas taktiku nosaka individuāli, ņemot vērā aknu vēža tipu, aknu funkciju, slimības stadiju un pacienta vispārējo veselības stāvokli. Praksē bieži tiek kombinētas vairākas metodes:

• Operācija – vispiemērotākā pieeja agrīnās stadijās. Var tikt veikta aknu daļas rezekcija (hemihepatektomija) vai aknu transplantācija, ja ir piemērots donors un audzējs atbilst noteiktiem kritērijiem.
• Minimāli invazīva ķirurģija – operācijas ar nelieliem griezieniem (laparoskopiski), kas parasti saistās ar mazāku audu traumu un ātrāku atlabšanu.
• Staru terapija – augstas enerģijas starojums tiek izmantots audzēja šūnu iznīcināšanai. Radioembolizācijas laikā sīkas radioaktīvas lodītes ievada artērijā, kas apasiņo audzēju.
• Medikamentoza ārstēšana:
  • Ķīmijterapija – zāles, kas kavē vēža šūnu augšanu; atsevišķos gadījumos tās var ievadīt tieši aknu artērijā.
  • Imūnterapija – terapija, kas pastiprina imūnsistēmas spēju reaģēt uz audzēja šūnām.
  • Mērķterapija – zāles, kas selektīvi ietekmē procesus un vielas, kas veicina audzēja barošanu vai augšanu.
• Lokālas procedūras:
  • Radiofrekvences ablācija (iznīcināšana ar radioviļņiem)
  • Krioterapija (audu sasaldēšana)
  • Mikroviļņu ablācija
  • Alkohola injekcijas tieši audzējā
  • Embolizācija (asinsvadu nosprostošana, kas apasiņo audzēju)

Konkrētās metodes izvēli nosaka ārstu komanda, izvērtējot audzēja izmēru, izplatību, aknu stāvokli un pacienta vispārējo veselību.

Kā mazināt risku saslimt ar aknu vēzi?

Pilnībā novērst aknu vēža risku nav iespējams, taču risku var samazināt ar šādiem pasākumiem:

• Vakcinēties pret B hepatītu
• Uzturēt veselīgu ķermeņa masu
• Nelietot alkoholu vai būtiski samazināt tā patēriņu
• Atmest smēķēšanu
• Izmantot prezervatīvu drošākām dzimumattiecībām
• Nekoplietot adatas
• Izvairīties no ar aflatoksīnu piesārņotiem produktiem, nelietojot graudus vai riekstus ar neskaidriem uzglabāšanas apstākļiem
• Būtiski ievērot C hepatīta ārstēšanu un, ja notikusi inficēšanās, sekot visiem ārsta norādījumiem

Slimības gaita un prognoze

Iznākumu nosaka audzēja veids, stadija un pacienta vispārējais veselības stāvoklis. Jo agrāk slimība tiek konstatēta un sākta ārstēšana, jo lielāka iespējamība sasniegt labāku rezultātu. Agrīnu stadiju gadījumā piecu gadu dzīvildzes rādītāji ir ievērojami augstāki nekā progresējoša aknu vēža gadījumā.

Statistikas dati atspoguļo vispārēju tendenci, tādēļ individuālas prognozes un ārstēšanas plāna apspriešanai nepieciešama konsultācija ar ārstu.

Emocionālais līdzsvars un atbalsts

Aknu vēža gadījumā nozīmīgi ir rūpēties ne tikai par fizisko veselību, bet arī par emocionālo un psiholoģisko labsajūtu. Ārstēšanas laikā un pēc tās būtiska var būt ģimenes un draugu līdzdalība. Palīdzības pieņemšana var atvieglot gan ikdienas pienākumus, gan emocionālo slodzi.

Noderīga var būt līdzdalība atbalsta grupās vai kopienās, kur cilvēki dalās pieredzē, informācijā un savstarpējā emocionālā atbalstā. Šādas grupas var darboties klātienē un tiešsaistē, un tajās mēdz būt pieejami arī speciālistu ieteikumi un izglītojoši materiāli.

Kopsavilkums

Aknu vēzis var būt primārs, taču biežāk tas ir sekundārs process, kad audzēja šūnas aknās nonāk no citām ķermeņa vietām. Saslimšanas risku palīdz mazināt vakcinācija pret B hepatītu, veselīga dzīvesveida uzturēšana un hronisku aknu slimību profilakse. Ārstēšanas metodes tiek izvēlētas individuāli, savukārt savlaicīga diagnostika ir būtiska, lai panāktu iespējami labāku slimības iznākumu. Ja rodas bažas par aknu vēzi, nepieciešams pārrunāt situāciju ar ārstu un regulāri sekot veselības stāvoklim.