Aknu vēža simptomi

Aknu vēzis sākotnēji nereti norit bez skaidri pamanāmām pazīmēm, tādēļ saslimšanu bieži konstatē vēlīnākā stadijā. Tā kā nav specifisku skrīninga izmeklējumu, būtiski ir pārzināt iespējamās slimības izpausmes un rūpīgi vērot pašsajūtas pārmaiņas. Agrīna atpazīšana var būt būtiska veiksmīgas ārstēšanas priekšnoteikums.

Būtiskākie simptomi

Aknu vēža pirmās klīniskās izpausmes parasti parādās slimībai progresējot. Sākumposmā simptomi var vispār nebūt, ja audzējs nav lokalizējies žultsvadu tuvumā un nerada to nosprostojumu. Primāra aknu vēža un žultsvadu vēža gadījumā pazīmes var būt līdzīgas. Dažkārt par slimības sākumu liecina komplikācijas, piemēram, anēmija, asiņošana vai žultsvadu obstrukcija.

• Ciets veidojums vai pietūkums zem labā ribu loka, visbiežāk bez sāpēm, tomēr apkārtnē iespējama diskomforta vai stiepuma sajūta.
• Sāpes vai veidojums vēdera augšējā kreisajā daļā, kas var būt saistīts ar palielinātu liesu.
• Diskomforts, spiediena vai sāpju sajūta labajā vēdera pusē zem ribām, ko var izraisīt audzēja spiediens uz apkārtējām struktūrām vai nerviem.
• Sāpes lāpstiņas apvidū, biežāk labajā pusē, kas var rasties nervu kairinājuma dēļ un maldināt par sāpju avotu.
• Ādas un acu dzelte, kas rodas žults sastāvdaļu uzkrāšanās dēļ; nereti vienlaikus ir ādas nieze.
• Gaišas, pelēcīgas fēces un tumšs urīns kā dzelti pavadoša pazīme.
• Vēdera uzpūšanās vai acīmredzami palielināts vēders šķidruma uzkrāšanās dēļ vēdera dobumā (ascīts); vēlāk var kļūt apgrūtināta elpošana.
• Negaidīts un straujš svara zudums, kas novērots līdz pat apmēram trešdaļai cilvēku ar diagnosticētu vēzi.
• Pēkšņs akūts svara pieaugums, visbiežāk saistīts ar strauju šķidruma uzkrāšanos vēderā.
• Apetītes samazināšanās un ātra sāta sajūta, kas dažkārt parādās jau pēc dažiem kumosiem.
• Nelabums un vemšana, kas var būt sastopami dažādos slimības posmos.
• Pastāvīgs nogurums, kas nepāriet pēc atpūtas, attīstās pakāpeniski un var saglabāties mēnešiem.
• Neliels, bet ilgstošs drudzis ar neskaidru izcelsmi, salīdzinoši rets, tomēr iespējams simptoms.
• Vispārējas sliktas pašsajūtas vai sajūtas, ka kaut kas nav kārtībā, klātbūtne, pat ja to ir grūti precīzi raksturot.

Simptomi, kas saistīti ar hormonu ietekmi

Audzēji aknās reizēm var izdalīt hormonus vai ietekmēt citu organisma sistēmu darbību. Tas var radīt papildu izpausmes, piemēram:

• Holesterīna līmeņa izmaiņas asinīs, ko nereti novēro arī nealkoholiskas taukainas aknu slimības gadījumā.
• Pazemināts glikozes līmenis asinīs (hipoglikēmija), kas var izpausties ar nogurumu, reiboni, neregulāru sirds ritmu un sejas nejutīgumu.
• Krūšu dziedzeru palielināšanās (ginekomastija) personām, kuras piedzimstot klasificētas kā vīriešu dzimuma, kas mēdz būt sastopama dažādu aknu slimību, tostarp vēža, gadījumā.
• Paaugstināts eritrocītu skaits, kas var būt saistīts ar audzēja ietekmi vai organisma reakciju uz skābekļa trūkumu.
• Paaugstināts kalcija līmenis asinīs (hiperkalciēmija), kas biežāk novērojams slimības vēlīnās stadijās.

Aknām ir īpaši nozīmīga loma stabila cukura līmeņa uzturēšanā asinīs, tādēļ to bojājums nereti saistās ar dažādām vielmaiņas svārstībām. Saslimšanas risku palielina arī citas slimības, piemēram, hronisks hepatīts, ciroze vai iedzimti vielmaiņas traucējumi, kā arī dzīvesveida faktori, tostarp aptaukošanās un smēķēšana.

Iespējamās komplikācijas

Aknu vēzis var izraisīt nopietnas komplikācijas, kas visbiežāk saistītas ar audzēja spiedienu uz apkārtējiem orgāniem vai aknu funkcijas pasliktināšanos. Biežāk novērotās komplikācijas:

• Mazasinība (anēmija), kad samazinās sarkano asins šūnu daudzums un parādās nespēks, nogurums, bāla āda, paātrināta sirdsdarbība un reibonis.
• Žultsvadu nosprostojums, kas var izraisīt izteiktas sāpes vēdera labajā augšējā daļā, nelabumu, vemšanu, dzelti un niezi.
• Asins recēšanas īpašību izmaiņas ar paaugstinātu asiņošanas risku, kas var izpausties kā smaganu vai deguna asiņošana, kā arī iekšēja asiņošana.
• Barības vada varikozas vēnas, kas veidojas pie paaugstināta spiediena vārtu vēnā; asinis uzkrājas trauslākās vēnās, kuras var plīst un izraisīt bīstamu asiņošanu.
• Hepatorenālais sindroms, kad aknu slimība traucē nieru darbību un bez aknu transplantācijas šī komplikācija nereti ir neatgriezeniska.
• Aknu encefalopātija, kas rodas toksisku vielu uzkrāšanās dēļ un var izpausties ar atmiņas traucējumiem, apjukumu, personības izmaiņām un orientācijas svārstībām.

Kad nepieciešams vērsties pie ārsta

Ja parādās satraucoši simptomi vai grūti izskaidrojamas pašsajūtas izmaiņas, vizīti pie ārsta nevajadzētu atlikt. Savlaicīga slimības konstatēšana var būt izšķiroša ārstēšanas rezultātam. Aknu vēzis var attīstīties arī personām bez izteiktiem riska faktoriem.

• Pastāvīgas sāpes vēdera labajā augšējā daļā
• Aknu palielināšanās, nogurums, garastāvokļa svārstības
• Pieaugošas portālās hipertensijas pazīmes (piemēram, asiņošana, hemoroīdi)

Ja novērojami šie vai citi neierasti simptomi, ieteicams nekavēties un vērsties pēc speciālista palīdzības.

Kopsavilkums

Aknu vēzis nav reta saslimšana, un to bieži atklāj salīdzinoši progresējošā stadijā, jo sākotnējās pazīmes mēdz būt vāji izteiktas vai nespecifiskas. Tādi simptomi kā nelabums, nogurums, sāpes vēderā vai dzelte var norādīt uz problēmu. Personām, kurām jau ir aknu slimības, īpaši rūpīgi jāseko līdzi simptomu izmaiņām, jo tās nereti signalizē par stāvokļa pasliktināšanos. Ja tiek pamanīta kaut viena no aprakstītajām pazīmēm, nevajadzētu atlikt vēršanos pie ārsta.