12 dabiskas metodes ankilozējošā spondilīta simptomu mazināšanai

Ankilozējošais spondilīts ir hroniska iekaisīga slimība, kas visbiežāk skar mugurkaulu un locītavas. Raksturīgākās izpausmes ir izteiktas sāpes, stīvums un kustību ierobežojums. Lai gan pašlaik šo slimību pilnībā izārstēt nav iespējams, dzīvesveida korekcijas un dabiskas metodes var atvieglot ikdienas pašsajūtu, palīdzēt palēnināt slimības norisi un uzlabot funkcionālās spējas.

Fiziskā aktivitāte un vingrojumi

Kustības ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā mazināt ankilozējošā spondilīta simptomus. Mērķtiecīgi vingrojumi samazina stīvumu, stiprina vēdera un muguras muskulatūru un palīdz saglabāt lokanību. Regulāras slodzes aktivitātes, piemēram, pastaigas, riteņbraukšana vai ūdens aerobika, var uzlabot iesaistīto locītavu funkciju, kā arī labvēlīgi ietekmēt garastāvokli, sirds un elpošanas sistēmas darbību.

Noderīgākie kustību veidi:

• Stiepšanās vingrojumi – mazina locītavu stīvumu un palīdz saglabāt kustību apjomu.
• Spēka vingrinājumi – nostiprina vēdera un muguras muskuļus, kas nodrošina mugurkaula balstu.
• Līdzsvara vingrinājumi – joga, pilatess vai vienkārši līdzsvara uzdevumi var samazināt traumu risku.
• Aerobie vingrojumi – kustības, kas trenē sirds un asinsvadu sistēmu, ir būtiska kopējās fiziskās sagatavotības daļa.

Slimības gaitā nereti attīstās stājas izmaiņas un reizēm arī mugurkaula deformācijas, tādēļ regulāra fiziskā aktivitāte ir svarīga, lai saglabātu kustīgumu un ikdienā pārvietotos droši.

Fizioterapijas nozīme

Kineziterapija ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa. Speciālisti iemāca pareizas stājas principus, elpošanas paņēmienus un individuāli pielāgotu vingrojumu izpildi. Fizioterapeits var palīdzēt ilgāk saglabāt mugurkaula kustīgumu, nostiprināt muskuļus un uzlabot stāju.

Daļa pētījumu norāda, ka nodarbības grupā var dot lielāku ieguvumu nekā pašvadīti vingrojumi mājās, jo nozīme ir kopības sajūtai, savstarpējam atbalstam un motivācijai.

Biežākie simptomi

• Sāpes un stīvums mugurā un citās locītavās, tostarp gūžās, ceļos, plecos un potītēs.
• Lokanības samazināšanās un grūtības veikt ikdienas aktivitātes.
• Nogurums un vispārējs nespēks.
• Iekaisums cīpslu un muskuļu piestiprināšanās vietās pie kaula (entezīts).
• Mugurkaula deformācijas un stājas izmaiņas.
• Smagākos gadījumos skriemeļu saaugšana (ankiloze), kas būtiski ierobežo kustības.

Ķermeņa pozīcijas maiņa un aktivitāte

Neatkarīgi no tā, vai strādājat pie datora vai ilgstoši vadāt automašīnu, ir svarīgi regulāri mainīt ķermeņa pozīciju. Ilgstoša nekustīgums veicina stīvumu un var pastiprināt sāpes. Ieteicams periodiski piecelties, izstaipīties, īsi pastaigāt vai vismaz izkustināt plecus un kaklu. Lai atcerētos par kustību pauzēm, var izmantot atgādinājumus telefonā vai pulkstenī.

Miega paradumi un atpūtas kvalitāte

Daudzi pacienti sūdzas par nekvalitatīvu miegu vai biežu mošanos naktī. To var ietekmēt gan sāpes, gan strukturālas izmaiņas mugurkaulā. Speciālisti parasti iesaka gulēt uz muguras, saglabājot mugurkaula dabiskos izliekumus. Tāpat nozīme var būt piemērotam matracim, vēsai un klusai videi, ieradumam doties gulēt līdzīgā laikā katru vakaru un ekrānierīču lietošanas ierobežošanai pirms miega.

Dažkārt slimības kontekstā novēro izteiktu nogurumu un elpošanas pasliktināšanos, piemēram, miega apnoju. Ja miega traucējumi atkārtojas bieži, par to nepieciešams pārrunāt ar ārstu.

Dziļā elpošana

Laika gaitā muguras un krūškurvja stīvums var apgrūtināt elpošanu. Elpošanas vingrinājumi ir viena no metodēm, kas var palīdzēt uzlabot krūškurvja un ribu kustīgumu, mazināt diskomfortu, atbalstīt plaušu funkciju un kopējo pašsajūtu. Dziļās elpošanas laikā tiek trenēti elpošanas muskuļi un var uzlaboties skābekļa izmantošana organismā.

Smēķēšanas pārtraukšana

Ja ankilozējošā spondilīta gadījumā tiek pārtraukta smēķēšana, tas tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem soļiem veselības uzlabošanā. Novērots, ka pēc atteikšanās no šī ieraduma pacientiem var būt vieglāk kontrolēt simptomus, uzlabojas fiziskā aktivitāte un vispārējā pašsajūta. Ieteicams izvairīties ne tikai no cigaretēm, bet arī no citiem tabakas izstrādājumiem un elektroniskajām cigaretēm.

TENS terapija

Transkutānās elektriskās nervu stimulācijas ierīces (TENS) dažiem pacientiem var mazināt hroniskas sāpes. Tomēr šīs metodes efektivitāte ankilozējošā spondilīta gadījumā vēl nav pilnībā pierādīta, tādēļ par lietošanu nepieciešams konsultēties ar ārstu.

Siltuma un aukstuma pielietošana

Siltums var palīdzēt mazināt sāpes, atslābināt muskuļus un uzlabot locītavu kustīgumu. Praktiski veidi, kā izmantot siltuma iedarbību:

• Locītavu sasildīšana ar sildošiem spilventiņiem vai elektrisko segu.
• Karstā ūdens termofors vai silta vanna kā relaksējošs paņēmiens.
• Sēdēšana apsildāmos sēdekļos, kas var mazināt spriedzi.

Aukstuma kompreses parasti izmanto iekaisuma saasinājuma laikā, ja izteiktāk jūtams pietūkums vai asas sāpes. Ledus maisiņu vai auksto paku ieteicams turēt caur audumu ne ilgāk kā 20 minūtes, pēc tam ievērojot vismaz 30 minūšu pārtraukumu.

Zāles

Līdztekus dabiskām pieejām ārsti bieži nozīmē medikamentus, sākot ar pretsāpju līdzekļiem, piemēram, nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, līdz mūsdienīgākiem biologiskajiem preparātiem vai imūnsistēmu ietekmējošiem medikamentiem. Zāļu izvēli un savstarpējo saderību ieteicams pārrunāt ar reimatologu.

Uztura bagātinātāji un alternatīvas metodes

Vitamīna D līmenis nereti ir pazemināts, tādēļ ārsta uzraudzībā var tikt ieteikti uztura bagātinātāji. Omega-3 taukskābes, kas sastopamas zivīs, sēklās un augu eļļās, arī tiek saistītas ar iekaisuma mazināšanu. Kurkumīns, kas ir kurkumas aktīvā viela, tiek pētīts kā potenciāli pretiekaisuma līdzeklis, tomēr šobrīd nav pietiekamu pierādījumu par tā skaidru ieguvumu ankilozējošā spondilīta gadījumā.

Konkrētas, slimībai specifiskas uztura vadlīnijas nav noteiktas, taču veselīgāks un dabiskāks pretiekaisuma tipa uzturs, ar mazāku cukura, miltu izstrādājumu un piena produktu īpatsvaru, var uzlabot pašsajūtu un palīdzēt uzturēt veselīgu ķermeņa masu, tādējādi mazinot slodzi locītavām.

Pirms jebkādu uztura bagātinātāju vai ārstniecības augu lietošanas uzsākšanas ir nepieciešams konsultēties ar ārstu.

Akupunktūra

Šī metode austrumu medicīnā balstās uz tievu adatu ievadīšanu noteiktos ķermeņa punktos. Daļa pacientu norāda uz sāpju mazināšanos un pašsajūtas uzlabošanos, tomēr šobrīd zinātnisko pierādījumu apjoms ir ierobežots. Akupunktūras efektivitātes izpēte turpinās, un nākotnē var būt pieejami plašāki dati.

Masāža

Masāžas terapija var palīdzēt atslābināt saspringtus un sāpīgus muskuļus ap skartajām locītavām. Tā var radīt viegluma sajūtu, uzlabot kustīgumu un mazināt spriedzi. Daudzi cilvēki ar ankilozējošo spondilītu izmanto masāžas procedūras kā papildinošu palīdzību.

Vienlaikus jāņem vērā, ka mugurkaula manipulācijas, īpaši tās, ko veic hiropraktiķi, nav ieteicamas iespējamā kaitējuma riska dēļ, tostarp skriemeļu lūzumu vai disku bojājumu iespējamības dēļ.

Kopsavilkums

Ankilozējošā spondilīta radītās grūtības var mazināt ar vairākām dabiskām pieejām, tostarp masāžu, elpošanas vingrinājumiem, regulāru vingrošanu, sabalansētu uzturu un uzmanību ķermeņa signāliem. Lai gan daļas metožu iedarbība vēl tiek pētīta, to apvienošana ar ārsta nozīmēto medikamentozo terapiju var uzlabot simptomu kontroli un dzīves kvalitāti. Par katru jaunu pieeju nepieciešams konsultēties ar ārstējošo ārstu vai speciālistu.