Žultspūšļa slimību simptomi

Žultspūšļa saslimšanas bieži izpaužas ar sāpēm labajā paribē jeb vēdera augšējā labajā daļā, tomēr atkarībā no iemesla var parādīties arī citas pazīmes. Piemēram, žultspūslī veidojoties akmeņiem, iespējama slikta dūša, vemšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra, kā arī ādas un acu baltumu iedzeltenums.

Pamatpazīmes

Žultspūšļa slimību spektrs ir plašs, taču visbiežāk sastopamais traucējums ir žultsakmeņi (holelitiāze). Tie var ilgstoši neradīt nekādas sūdzības, bet brīdī, kad tiek nosprostots žultsvads, parasti attīstās raksturīga simptomu kombinācija:

• asas, spiedošas vai dedzinošas sāpes vēdera augšējā labajā daļā, kas nereti izstaro uz muguru vai labo plecu;
• jutīgums vēdera apvidū, pieskaroties vai uzspiežot;
• slikta dūša vai vemšana, īpaši pēc trekniem ēdieniem;
• nelielas vai izteiktākas drudža epizodes;
• dzelte, kas izpaužas kā ādas un acu baltumu iedzeltenums.

Sāpju lēkmes var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām stundām un bieži sākas pēc treknas maltītes. Dažkārt sajūtas var līdzināties gremošanas traucējumiem, piemēram, dispepsijai, skābes refluksam vai smaguma sajūtai.

Kas notiek, ja nosprostojas žultsvads?

Ja žultsakmens nosprosto žultsvadu, žults vairs nevar brīvi ieplūst zarnās. Tā rezultātā var attīstīties iekaisums jeb holecistīts, kas visbiežāk izraisa vieglu, bet noturīgu temperatūras paaugstināšanos. Organisms uz šo kairinājumu reaģē ar muskuļu spazmām, kas pastiprina sāpes. Ja žults uzkrājas, asinīs nonāk pigments bilirubīns. Tā pārmērīgs daudzums ne vien izraisa dzelti, bet var arī padarīt urīnu tumšu, bet fēces gaišas vai pelēcīgas.

Retākas pazīmes

Lai gan žultsakmeņi ir biežākais iemesls, žultspūšļa darbības traucējumi ne vienmēr saistīti tikai ar šo diagnozi. Atsevišķos gadījumos novēro arī pazīmes, kas var būt negaidītas vai atgādināt citus stāvokļus:

• sāpes aiz krūšu kaula vai vēdera vidusdaļā, īpaši tad, ja skarts nevis galvenais, bet mazāks žultsvads;
• sāpes, kas izstaro uz krūškurvi vai muguru un var izplatīties arī uz sāniem; šāda aina ir raksturīga pankreatītam, kad iekaisums skar aizkuņģa dziedzeri;
• izteikts, ilgstošs drudzis ar drebuļiem, kas biežāk novērojams infekcijas gadījumā vai iekaisumam izplatoties uz citām žultsceļu vai aizkuņģa dziedzera struktūrām;
• vēdera uzpūšanās, pastiprināta gāzu veidošanās vai gāzu uzkrāšanās; biežāk sastopams aizkuņģa dziedzera iekaisuma gadījumā vai arī tad, ja zarnu lūmenis pilnībā nosprostojas, piemēram, liela akmens dēļ;
• ūdeņaina, gaišas krāsas caureja, ja ilgstoša enzīmu nepietiekamība aizkuņģa dziedzera vai žultsvadu traucējumu dēļ apgrūtina tauku sagremošanu;
• ādas nieze, jo īpaši situācijās, kad asinīs pieaug žultsskābju (žults sāļu) koncentrācija; tas var būt raksturīgi, ja iekaisums vai ļaundabīgs process skar žultsceļus un maina to caurlaidību;
• tūska, zemādas gāzes burbuļi vai pūslīši, ja iekaisums bojā audus un tie sāk sadalīties; šo stāvokli dēvē par gāzes gangrēnu, un tā ir ļoti reta, bet nopietna komplikācija.

Atsevišķos gadījumos žultspūšļa slimības var imitēt citas gremošanas sistēmas problēmas, tādēļ simptomus nereti ir grūti atšķirt, piemēram, no čūlas slimības vai skābes refluksa.

Kad nepieciešams vērsties pie ārsta

Ja rodas sāpes vēderā, kas nepāriet vai kļūst izteiktākas, nepieciešams profesionāls veselības stāvokļa izvērtējums. Neatliekami jāmeklē palīdzība, ja vienlaikus parādās augsta temperatūra, izteikta slikta dūša, izmainīta urīna vai fēču krāsa, ādas iedzeltenums, izteikts nespēks vai pastāvīga vemšana.

Kopsavilkums

Žultspūšļa saslimšanām visbiežāk raksturīgas stipras sāpes vēdera augšējā labajā daļā, drudzis, slikta dūša un dzelte. Visbiežākais cēlonis ir žultsakmeņi, tomēr iespējami arī citi iemesli. Komplikāciju gadījumā var parādīties retākas pazīmes, piemēram, izteiktāks vai citādas lokalizācijas sāpju sindroms, vēdera uzpūšanās, caureja vai nieze. Jāņem vērā, ka šie simptomi reizēm var līdzināties citiem veselības traucējumiem, tādēļ, parādoties jebkurai no minētajām pazīmēm, ieteicams vērsties pie ārsta.