Viss būtiskais par Hašimoto tireoidītu

Hašimoto slimība, ko dēvē arī par Hašimoto autoimūno tireoidītu, ir autoimūna saslimšana, kuras laikā imūnsistēma vēršas pret vairogdziedzeri, izraisot tā bojājumu un palielināšanos. Vairogdziedzera audu bojājuma dēļ organismā samazinās hormonu veidošanās, un ar laiku attīstās hipotireoze – stāvoklis, kad vairogdziedzera darbība kļūst nepietiekama.

Kas ir hašimoto slimība?

Vairogdziedzeris ir neliels, tauriņa formas orgāns kakla priekšpusē. Tas ražo hormonus, kas regulē vielmaiņu, un līdz ar to ietekmē gandrīz visas organisma sistēmas.

Hašimoto slimības gadījumā imūnsistēma kļūdaini uzbrūk veseliem vairogdziedzera audiem. Tā ir viena no vairāk nekā 80 autoimūnām slimībām, kurām raksturīgi, ka organisms reaģē pret saviem orgāniem vai audiem. Šī procesa rezultātā tiek traucēta vairogdziedzera normāla darbība, veidojas hormonu deficīts un rodas dažādas izmaiņas vairākās organisma sistēmās.

Kādi ir simptomi?

Hašimoto slimība parasti progresē pakāpeniski, un izpausmes var būt daudzveidīgas. Dažiem cilvēkiem sākotnēji simptomi vispār nav jūtami, bet vēlāk tie var mainīties, periodski mazināties un atkal pastiprināties.

• Enerģijas trūkums un nespēks
• Pazemināta fiziskā aktivitāte un neizskaidrojams ķermeņa masas pieaugums
• Pietūkusi, izteiktāka sejas āda
• Paaugstināta jutība pret aukstumu
• Locītavu vai muskuļu sāpes
• Cietas fēces vai aizcietējums
• Matu izkrišana, raupja un sausa āda
• Mazāka svīšana nekā ierasts
• Izteiktas vai neregulāras menstruācijas
• Sieviešu auglības traucējumi
• Pazemināts garastāvoklis, nosliece uz depresīviem simptomiem
• Palēnināts sirdsdarbības ritms

Vairogdziedzera iekaisuma dēļ var veidoties struma, proti, palielināts un vizuāli pamanāmāks dziedzeris kakla apvidū. Šādā situācijā var parādīties:

• Izspīlējums kakla priekšpusē
• Spiedoša sajūta vai svešķermeņa sajūta rīklē
• Apgrūtināta elpošana, runāšana vai rīšana

Atsevišķos gadījumos slimības sākumposmā vairogdziedzeris īslaicīgi var izdalīt pārmērīgu hormonu daudzumu, ko dēvē par hašitoksikozi. Tad iespējamas šādas pazīmes:

• Slikta siltuma panesība
• Paātrināta sirdsdarbība
• Pastiprināta svīšana
• Straujš ķermeņa masas zudums
• Drebuļi un trauksme

Imūnsistēmas pastiprināta aktivitāte var būt saistīta arī ar šādām izpausmēm:

• Neliels, periodiski parādīties spējīgs drudzis
• Reibonis
• Grūtības koncentrēties
• Ādas izsitumi
• Gremošanas traucējumi
• Vispārējs nespēks un slikta pašsajūta

Autoimūnie simptomi nereti paasinās viļņveidīgi, taču parasti nav pastāvīgi.

Kas izraisa hašimoto slimību?

Precīzs autoimūno slimību attīstības iemesls nav zināms, tomēr medicīnā izdala vairākus faktorus, kas var palielināt Hašimoto slimības risku:

• Iedzimtība
• Atsevišķi vīrusi, piemēram, C hepatīta vīruss
• Zāles, kas lietotas noteiktu psihisku stāvokļu ārstēšanai
• Sirds medikamenti, kuru sastāvā ir jods

Šī slimība biežāk tiek novērota sievietēm, īpaši vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Risks ir augstāks arī tad, ja ģimenē konstatētas vairogdziedzera slimības, kā arī situācijās, kad sievietei nesen bijušas dzemdības vai iepriekš diagnosticēti vairogdziedzera traucējumi, veikta vairogdziedzera operācija vai piemērota staru terapija kakla vai krūškurvja apvidū.

Arī citas autoimūnas slimības, piemēram, celiakija, sistēmiskā sarkanā vilkēde, reimatoīdais artrīts, Šegrēna sindroms vai 1. tipa cukura diabēts, var palielināt Hašimoto slimības attīstības iespējamību. Lai gan ar vecumu risks pieaug, saslimšana tiek konstatēta arī bērniem.

Saistīti hormonālie traucējumi

Hašimoto slimība nereti vienlaikus sastopama ar citiem endokrīniem vai vielmaiņas traucējumiem, piemēram:

• Policistisko olnīcu sindroms (POS) – hormonālās līdzsvara izmaiņas, kas var būt saistītas ar neauglību
• Tērnera sindroms – raksturīgs zemāks augums un agrīna olnīcu funkcijas zuduma attīstība
• 1. tipa cukura diabēts – aizkuņģa dziedzera nespēja saražot pietiekamu insulīna daudzumu

Ja vienlaikus ir Hašimoto slimība un POS, sievietēm var pasliktināties auglība, kā arī pieaugt sirds slimību un onkoloģisko saslimšanu risks.

Kā nosaka hašimoto slimību?

Diagnozes noteikšanā parasti izmanto šādas metodes:

• Sūdzību un simptomu izvērtēšana
• Fizikāla apskate, īpašu uzmanību pievēršot vairogdziedzera palielinājumam (strumai)
• Asins analīzes vairogdziedzera hormonu koncentrācijas noteikšanai
• Asins analīzes vairogdziedzeri ietekmējošu antivielu noteikšanai

Ja izmeklējumu rezultāti nav viennozīmīgi, papildus var tikt veikta vairogdziedzera ultrasonogrāfija, lai noteiktu tā apjomu un meklētu pazīmes, kas raksturīgas Hašimoto slimībai vai citiem iespējamiem traucējumiem, piemēram, mezgliem. Agrīnu slimības stadiju biežāk izdodas konstatēt cilvēkiem ar ģimenes anamnēzē līdzīgām saslimšanām, jo specifisko antivielu tests var būt pozitīvs arī tad, ja hormonu līmenis vēl ir normas robežās un sūdzību nav.

Kā ārstē hašimoto slimību?

Hašimoto slimības ārstēšanā visbiežāk tiek izmantotas šādas pieejas:

• Levotiroksīns – sintētisks tiroksīna hormons (T4), parasti pamatpreparāts un daudzos gadījumos pietiekams
• Liotironīns – sintētisks trijodtironīns (T3), ja levotiroksīns pilnībā nemazina simptomus
• Ķirurģiska ārstēšana – gadījumos, kad struma izraisa diskomfortu vai elpošanas, rīšanas vai runas traucējumus

Pēc vairogdziedzera medikamentu uzsākšanas ārsts novērtēs terapijas efektu un, balstoties uz rezultātiem, pielāgos devu. Nereti devu nepieciešams koriģēt vairākas reizes, kā arī tā var būt jāpalielina grūtniecības laikā.

Papildu līdzekļus, tostarp uztura bagātinātājus vai ārstniecības augus, patstāvīgi izvēlēties nav ieteicams, jo nepieciešama regulāra asins analīžu kontrole un speciālista uzraudzība. Tomēr daļai cilvēku ar Hašimoto slimību mēdz konstatēt vitamīnu vai minerālvielu nepietiekamību, un ārsts var ieteikt pārbaudīt un nepieciešamības gadījumā papildināt:

• B grupas vitamīnus, īpaši B12
• Cinku
• Selēnu
• Jodu

Minēts arī, ka atsevišķas alternatīvas metodes, piemēram, akupunktūra, var uzlabot vairogdziedzera darbību, savukārt joga un meditācija var palīdzēt mazināt slimības radīto stresu. Par jebkuriem papildu pasākumiem vienmēr jākonsultējas ar ārstu.

Uzturs hašimoto slimības gadījumā

Līdzsvarots uzturs ir būtisks, lai uzturētu labu vairogdziedzera funkciju un efektīvāk kontrolētu slimības norisi.

Pastāv produktu grupa, ko dēvē par goitrogēniem, kuru lietošana neapstrādātā veidā var traucēt vairogdziedzera hormonu veidošanos. Termiska apstrāde šīs vielas noārda, tādēļ gatavots ēdiens parasti vairs nerada šādu risku vairogdziedzera veselībai.

• Brokoļi
• Kāposti
• Ziedkāposti
• Lapu kāposti
• Limas pupiņas
• Sorgo
• Saldie kartupeļi
• Rāceņi

Ar joda trūkumu kontekstā tiek minēta arī soja. Lai gan jods ir nepieciešams vairogdziedzera hormonu sintēzei, pārāk liels šā minerāla daudzums cilvēkiem ar Hašimoto slimību un citām autoimūnām saslimšanām var pasliktināt stāvokli.

• Zivis, jūras veltes un jūras aļģes
• Piena produkti
• Olas

Grūtniecības laikā joda daudzuma līdzsvarošana ir īpaši nozīmīga, tādēļ par piemērotu dienas devu jākonsultējas ar ārstu.

Iespējamās komplikācijas

Ja netiek lietoti nozīmētie medikamenti vai ārstēšana netiek veikta, Hašimoto slimība var novest pie nopietnām veselības sekām, tostarp:

• Sirds darbības traucējumiem
• Palēninātiem kognitīvajiem procesiem
• Samazinātas dzimumtieksmes
• Iedzimtiem attīstības defektiem bērnam
• Miksedēmas komas, kas saistīta ar apziņas traucējumiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un orgānu funkciju pasliktināšanos
• Retos gadījumos vairogdziedzera vēža

Kā dzīvot ar hašimoto slimību?

Neārstēta slimība var ietekmēt emocionālo pašsajūtu un psihiskās funkcijas. Var novērot:

• Trauksmi vai nomāktību
• Koordinācijas vai koncentrēšanās grūtības
• Aizkaitināmību
• Atmiņas pasliktināšanos
• Garastāvokļa svārstības

Šādas izpausmes ir jāapspriež ar ārstu, jo tās var norādīt uz neatbilstošu medikamentu devu vai nepieciešamību piesaistīt papildu atbalstu, piemēram, psiholoģisku palīdzību, fiziskās aktivitātes vai atbalsta kopienas. Hašimoto slimība var ietekmēt sociālo dzīvi, tādēļ ir būtiski par grūtībām runāt ar tuviniekiem un ar ārstējošo ārstu.

Ja slimības dēļ pasliktinājusies seksuālā dzīve, atklāta saruna ar partneri un ārstu var palīdzēt atrast piemērotus risinājumus.

Perspektīva

Lai gan Hašimoto slimība nav izārstējama un ir hroniska, lielai daļai cilvēku to izdodas kontrolēt ar sen plaši lietotiem medikamentiem. Nereti slimība ilgstoši saglabājas stabila, bez nepieciešamības mainīt terapiju vai lietotos preparātus. Nodrošinot atbilstošu medicīnisku uzraudzību, paredzamais dzīves ilgums nesamazinās. Jo agrāk slimība tiek diagnosticēta, jo labvēlīgāka parasti ir ilgtermiņa prognoze un dzīves kvalitāte. Ja parādās vairogdziedzera darbības traucējumiem raksturīgas pazīmes, jāvēršas pie ārsta.