Vairogdziedzera izmeklējumi un diagnostika

Skydliaukės slimību diagnostikā parasti nepieciešama vairāku izmeklējumu kombinācija, sākot ar klīnisku izvērtējumu un laboratoriskām analīzēm, līdz attēldiagnostikai un citām papildu procedūrām. Vispusīga izmeklēšana ārstam palīdz precīzi noteikt skydliaukės darbības traucējumu veidu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku.

Klīniskais izvērtējums

Pirmais solis, aizdomu gadījumā par skydliaukės funkcijas izmaiņām, ir ārsta veikta pacienta klīniskā apskate. Nereti pacients tiek nosūtīts pie endokrinologa, kas specializējas hormonālās regulācijas un ar to saistīto slimību diagnosticēšanā.

• Tiek palpēts kakla apvidus, lai konstatētu skydliaukės palielinājumu, mezglus vai netipiskas formas izmaiņas.
• Tiek novērtēta sirds darbība: paātrināts pulss, asinsspiediena vai ritma izmaiņas var norādīt uz iespējamu hormonālu disbalansu.
• Tiek pārbaudīti refleksi: palēninātas refleksu reakcijas var būt saistītas ar skydliaukės hipofunkciju, savukārt pastiprinātas vai paātrinātas reakcijas biežāk novēro pie hiperfunkcijas.
• Tiek fiksētas ķermeņa masas izmaiņas un ķermeņa temperatūra. Straujš svara pieaugums biežāk saskan ar nepietiekamu skydliaukės darbību, bet negaidīts svara zudums var liecināt par pastiprinātu hormonu veidošanos.
• Tiek izvērtēts ādas, nagu, matu stāvoklis, kā arī sejas un acu izskats: sausa āda biežāk saistās ar lēnāku skydliaukės darbību, bet pārmērīgi silta vai gluda āda var norādīt uz pastiprinātu funkciju. Matu izkrišana, trauslums, uzacu ārējās daļas retināšanās vai acu pietūkums arī var būt saistīti ar skydliaukės darbības traucējumiem.

Asins analīzes

Laboratoriskā asins izmeklēšana ir viens no galvenajiem palīgrīkiem skydliaukės funkcijas novērtēšanai. Šādus testus visbiežāk nozīmē, ja ir raksturīgi simptomi vai paaugstināts riska faktoru līmenis.

• TSH (vairogdziedzeri stimulējošais hormons)
• Kopējais un brīvais T4 (tiroksīns)
• Kopējais un brīvais T3 (trijodtironīns)
• Reversais T3
• Tireoglobulīns un ar to saistītie proteīni
• Antivielas pret vairogdziedzera peroksidāzi (anti-TPO) un antivielas pret tireoglobulīnu
• Antivielas pret vairogdziedzera receptoru un vairogdziedzeri stimulējošo imūnglobulīnu analīzes

Šie izmeklējumi ļauj noteikt hormonu koncentrāciju un antivielu līmeni, kas var norādīt uz autoimūnu procesu pazīmēm. Ārsts interpretē rezultātus kopumā, lai precīzi raksturotu traucējumu veidu.

TSH paaugstināšanās kombinācijā ar pazeminātiem T4 vai T3 rādītājiem visbiežāk atbilst skydliaukės hipofunkcijai. Pretēja aina, kad TSH ir izteikti pazemināts, bet citi hormoni paaugstināti, var liecināt par skydliaukės hiperfunkciju.

Laboratoriju atsauces intervāli var atšķirties, tādēļ individuālie rādītāji vienmēr pārrunājami ar ārstu. Atbilstoši antivielu rādītāji var radīt pamatotas aizdomas par autoimūnu procesu organismā.

Attēldiagnostika

Lai izvērtētu skydliaukės struktūru un dažkārt arī tās funkcionālo stāvokli, atsevišķos gadījumos nepieciešami attēldiagnostiskie izmeklējumi:

• Ultrasonogrāfija palīdz konstatēt mezglus, palielinājumu un citas strukturālas izmaiņas, kā arī ļauj atšķirt, vai mezgls ir šķidrumu saturošs vai veidots no blīvākiem audiem.
• Radioaktīvā joda uzņemšanas tests (RAI-U) bieži tiek izmantots, ja ir aizdomas par tādām slimībām kā Greivsa slimība vai toksiska multinodulāra struma. Grūtniecības laikā šo izmeklējumu veikt parasti neiesaka.
• Datortomogrāfija (DT) vai magnētiskās rezonanses izmeklējums (MR) ļauj precīzāk noteikt skydliaukės izmērus un identificēt lielākus mezglus vai strumu.

Biopsija

Ja skydliaukės mezgls rada aizdomas, bieži veic plānās adatas aspirācijas biopsiju (PAB). Procedūras laikā ar adatu iegūst nelielu šūnu paraugu, ko pēc tam izvērtē mikroskopiski. Nereti izmeklējumu veic ultrasonogrāfijas kontrolē, lai precīzi trāpītu mērķa zonā.

Lielākā daļa mezglu ir labdabīgi. Biopsija var palīdzēt izvairīties no nevajadzīgas ķirurģiskas iejaukšanās, ja audu izmeklējumā netiek konstatētas ļaundabīgas izmaiņas.

Citi izmeklējumi un pašpārbaudes iespējas

Dažkārt var tikt piedāvāti papildu testi, piemēram, joda plākstera tests, bazālās ķermeņa temperatūras noteikšana, urīna vai siekalu analīzes, taču šo metožu precizitāte tradicionālajā medicīnā nav pietiekami apstiprināta. Ja tiek ieteikts atšķirīgs vai netradicionāls izmeklējums, par tā lietderību un sagatavošanos vienmēr jākonsultējas ar ārstu.

Vienkāršu kakla apvidus pašpārbaudi iespējams veikt arī mājas apstākļos, viegli palpējot kaklu rīšanas laikā un vērojot, vai nav parādījušies izcilņi vai palielinājums. Šāda pašpārbaude neaizstāj profesionālu diagnostiku un ne vienmēr sniedz precīzu rezultātu, tomēr tā var rosināt savlaicīgi vērsties pēc turpmākiem izmeklējumiem.

Kā sagatavoties asins analīzēm?

Pirms skydliaukės asins analīzēm nereti nepieciešams vairākas stundas neuzņemt uzturu. Svarīgi ārstam arī norādīt visus lietotos uztura bagātinātājus, jo atsevišķi no tiem, piemēram, biotīns, var ietekmēt rezultātu interpretāciju, un to lietošanu var būt nepieciešams uz laiku pārtraukt.

Vai siekalu analīzes ir piemērotas skydliaukės funkcijas novērtēšanai?

Skydliaukės hormonu līmeni nav iespējams pietiekami uzticami noteikt siekalu paraugos; šādam izvērtējumam izmanto asins analīzes.

Vai biopsija ir sāpīga procedūra?

Parasti skydliaukės biopsija nerada izteiktu diskomfortu, jo tiek izmantota ļoti plāna adata, un procedūras zona bieži tiek lokāli atsāpināta. Ja pēc izmeklējuma saglabājas nelielas nepatīkamas sajūtas vai jutīgums, var tikt nozīmēti viegli pretsāpju līdzekļi.

Secinājumi

Precīza skydliaukės slimību diagnostika balstās uz vairāku metožu kombināciju: rūpīgu klīnisko izvērtējumu, asins analīzēm, attēldiagnostiku un, ja nepieciešams, biopsiju. Šāda pieeja ļauj identificēt gan hormonālas, gan anatomiskas izmaiņas skydliaukē un savlaicīgi uzsākt atbilstošu ārstēšanu.