Smadzeņu satricinājums: definīcija un klīniskās pazīmes

Galvas smadzeņu satricinājums ir bieži sastopams galvas traumas veids, kas parasti rodas spēcīga trieciena vai straujas galvas kratīšanas rezultātā, piemēram, sporta laikā vai nelaimes gadījumā. Traumas brīdī smadzenes pēkšņi pārvietojas galvaskausa iekšienē, kas var bojāt smadzeņu šūnas un izraisīt ķīmiskas pārmaiņas smadzeņu audos. Arī viegls smadzeņu satricinājums jāuztver nopietni, nodrošinot atbilstošu novērošanu.

Galvenie galvas smadzeņu satricinājuma veidi

Agrāk smadzeņu satricinājumus mēdza iedalīt pakāpēs pēc smaguma, tomēr praksē speciālistiem nereti bija sarežģīti precīzi nodalīt atšķirības starp šīm kategorijām. Mūsdienās arvien lielāks uzsvars tiek likts uz klīniskajām pazīmēm un to, kurā smadzeņu sistēmā vai funkcijā ietekme ir visizteiktākā.

Piemēram, redzes tipa satricinājums var izpausties ar grūtībām lasīt vai skatīties ekrānā, savukārt kakla zonas iesaiste var radīt kakla sāpes vai biežākus galvassāpju uzliesmojumus.

Satricinājuma pazīmes un simptomi

Pēc galvas smadzeņu satricinājuma sūdzības var būt dažādas. To intensitāte parasti atšķiras atkarībā no tā, vai trauma ir vieglāka vai izteiktāka:

• Redzes miglošanās
• Galvassāpes
• Reibonis
• Vispārējs nespēks vai nogurums
• Garastāvokļa svārstības
• Īslaicīgs samaņas zudums (ne vienmēr novērojams)

Izteiktāka smadzeņu satricinājuma vai smagākas traumatiskas galvas smadzeņu traumas (TBI) pazīmes var būt:

• Slikta dūša vai vemšana
• Kustību koordinācijas traucējumi
• Noturīgas vai progresējošas galvassāpes
• Atšķirīgs zīlīšu izmērs
• Spazmas vai krampju lēkmes

Kā atpazīt smadzeņu satricinājuma simptomus?

Cilvēks pēc smadzeņu satricinājuma var sūdzēties par:

• Grūtībām koncentrēties
• Reiboni
• Izteiktu miegainību vai nogurumu
• Galvassāpēm
• Sliktu dūšu vai vemšanu
• Sajūtu, ka pašsajūta nav ierasta
• Paaugstinātu jutību pret gaismu vai troksni

Apkārtējie var pamanīt:

• Atmiņas trūkumu par notikumiem pirms vai pēc traumas
• Nestabilas vai nekoordinētas kustības
• Grūtības veikt ierastās ikdienas darbības
• Izmaiņas uzvedībā vai garastāvoklī
• Samaņas zudumu

Kad nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība?

Šādas pazīmes ir iemesls, lai stāvokli novērtētu speciālisti:

• Jebkāds samaņas zudums, pat īslaicīgs
• Apjukums vai dezorientācija
• Spazmas vai krampju lēkmes
• Izteikta miegainība
• Slikta dūša, vemšana
• Klibošana vai neparasts vājums
• Neskaidra vai palēnināta runa

Ja minēto pazīmju nav, vairākas dienas būtiski turpināt novērot cilvēku, pievēršot uzmanību jaunām vai pastiprinošām sūdzībām; ja parādās jauni simptomi, palīdzības meklēšanu nevajadzētu atlikt.

Cik ilgi ilgst smadzeņu satricinājums?

Visbiežāk lielākajai daļai cilvēku simptomi samazinās divu līdz trīs nedēļu laikā pēc traumas. Vidējais atveseļošanās periods ir apmēram 10 dienas, tomēr atsevišķos gadījumos sūdzības var saglabāties arī vairākus mēnešus.

Ja simptomi nepāriet vai atkārtojas, atsākot ierasto aktivitāti, ieteicama konsultācija ar ārstu. Dažkārt, īpaši, ja īsā laika posmā notiek atkārtots smadzeņu satricinājums, ilgtermiņa seku risks būtiski pieaug.

Ilgtermiņa sekas un posttraumatiskais sindroms

Ja simptomi nepāriet dažu nedēļu laikā un traucē ikdienas dzīvi, var tikt noteikts posttraumatiskais sindroms. Šādu stāvokli var konstatēt, ja sūdzības saglabājas ilgāk nekā vienu vai divus mēnešus.

• Nepārejošas galvassāpes
• Reibonis
• Izteikts izsīkums
• Miega traucējumi vai pastiprināta miegainība
• Grūtības koncentrēties
• Trauksmes vai depresijas pazīmes
• Aizkaitināmība

Šis stāvoklis ir ārstējams un ārstēšana ir nepieciešama, tādēļ, ja posttraumatiskā sindroma pazīmes ilgstoši nemazinās, ieteicams vērsties pie speciālista.

Kā nosaka smadzeņu satricinājuma diagnozi?

Nav viena konkrēta testa, kas viennozīmīgi apstiprinātu smadzeņu satricinājumu. Ārsti diagnozi balsta uz sarunu par simptomiem, notikumu gaitu un, ja nepieciešams, papildu izmeklējumiem, lai izslēgtu smagāku bojājumu iespējamību.

• Galvas smadzeņu attēldiagnostika, piemēram, datortomogrāfija (DT) vai magnētiskā rezonanse (MR)
• Spēka un līdzsvara pārbaude
• Refleksu izmeklēšana
• Koordinācijas un atmiņas pārbaudes testi
• Neiropsiholoģisks izvērtējums domāšanas vai atmiņas funkciju novērtēšanai

Sportistiem novērtēšana bieži tiek veikta pēc standartizētām shēmām, piemēram, izmantojot SCAT testu, kas palīdz izvērtēt atmiņu, līdzsvaru un kustību kontroles pazīmes.

Ārstēšanas principi

Ārstēšanas pamatmērķis ir pilnvērtīga atpūta. Ieteicams izvairīties no fiziskas slodzes, atlikt darbus, ierobežot elektronisko ierīču lietošanu un pēc iespējas samazināt lasīšanu vai ekrānu skatīšanos. Pārmērīga mentāla slodze var paildzināt atveseļošanos.

Bērniem nereti iesaka vairākas dienas neapmeklēt skolu un neatsākt sporta treniņus. Atgriešanās ierastajā režīmā notiek pakāpeniski, virzoties no vieglas slodzes līdz pilnvērtīgai dalībai komandā vai aktīvām sacensībām.

Pirms pilnīgas atgriešanās ierastajā dzīves ritmā nepieciešama atkārtota konsultācija ar ārstu. Tas ir īpaši nozīmīgi, ja simptomi nepāriet vai atjaunojas.

Miega nozīme atveseļošanās procesā

Miegs atlabšanas periodā kļūst īpaši būtisks. Smadzeņu satricinājums var apgrūtināt iemigšanu, tādēļ var ievērot vairākus ieteikumus:

• Iet gulēt un mosties vienā un tajā pašā laikā katru dienu
• Pirms miega izveidot nomierinošu rutīnu, piemēram, klausīties mūziku un izvairīties no ekrāniem
• Vakarpusē nelietot kofeīnu
• Atvēlēt pietiekamu laiku nakts miegam

Pusaudžiem īpaši svarīgi nodrošināt apmēram 9 stundas miega diennaktī, bet pieaugušajiem vismaz 7 stundas.

Kā norit atveseļošanās pēc smadzeņu satricinājuma?

Atlabšanu parasti iedala vairākos posmos. Pirmais ir akūtais simptomu periods, kas sākas uzreiz pēc traumas un var ilgt līdz dažām dienām; šajā laikā priekšroka dodama maksimālai atpūtai.

Nākamajā posmā simptomi pakāpeniski mazinās, un cilvēks pamazām var atsākt vieglas ikdienas aktivitātes. Jaunākie pētījumi norāda, ka saudzīga fiziska aktivitāte, piemēram, pastaiga, var veicināt atveseļošanos, tomēr to nepieciešams pārrunāt ar ārstu un rūpīgi vērot, lai simptomi nepastiprinātos.

Pēdējais posms iestājas tad, kad sūdzības ir pilnībā izzudušas, un iespējama pakāpeniska atgriešanās pie visām ierastajām aktivitātēm. Atveseļošanās gaita katram cilvēkam atšķiras, tādēļ ārsta izvērtējums ir nozīmīgs visos posmos.

Smadzeņu satricinājuma profilakse

Atsevišķas organizācijas ir izstrādājušas skaidras rekomendācijas atgriešanai sportā pēc smadzeņu satricinājuma. Tajās paredzēta pakāpeniska slodzes palielināšana: sāk ar atpūtu, pēc tam pāriet uz vieglu aerobo slodzi, turpinājumā seko sportam raksturīgi vingrinājumi, droši treniņi bez kontakta, vēlāk kontaktaktivitātes un noslēgumā atgriešanās sacensībās.

Aizsardzības risinājumu, piemēram, papildu elementu uz ķiverēm vai citu inovatīvu ierīču, izstrāde un pilnveide turpinās, lai gan pētījumu dati par to efektivitāti vēl nav viennozīmīgi. Gan sportā, gan ikdienā būtiskākais ir ievērot esošās rekomendācijas un pēc iespējas izvairīties no paaugstināta riska situācijām.

Prognoze un iespējamās sekas

Ievērojot atpūtu un pakāpeniski atsākot ikdienas aktivitātes, lielākā daļa cilvēku pēc smadzeņu satricinājuma pilnībā atveseļojas. Atlabšanas laikā ir svarīgi sekot speciālista norādījumiem. Atkārtoti satricinājumi var palielināt ilgtermiņa seku risku, tādēļ drošības ievērošana un piesardzība ir īpaši nozīmīga.