Barības vada vēža cēloņi un riska faktori

Barības vada vēzis ir ļaundabīga saslimšana, kas attīstās brīdī, kad barības vada šūnās rodas izmaiņas un tās sāk nekontrolēti vairoties. Lai gan precīzie cēloņi nav līdz galam noskaidroti, būtiska nozīme var būt gan iedzimtībai, gan noteiktiem vides un dzīvesveida faktoriem. Tā kā dažādi barības vada vēža veidi parasti ir saistīti ar atšķirīgiem riska faktoriem, šo faktoru izpratne ir svarīga, lai samazinātu saslimšanas iespējamību un savlaicīgāk pamanītu pirmās pazīmes.

Simptomi

Bieži vien pirmās barības vada vēža pazīmes parādās slimības vēlākos posmos. Pacienti nereti norāda uz rīšanas traucējumiem, sāpēm vai diskomfortu krūšu kurvī, izteiktu svara zudumu bez skaidra iemesla, ilgstošu klepu, aizsmakumu, vemšanu vai asiņošanu barības vadā. Tā kā šie simptomi var būt nespecifiski, ārsti iesaka īpaši uzmanīgi vērtēt situāciju gadījumos, kad vienlaikus novērojamas vairākas no minētajām pazīmēm.

Barības vada vēža tipi

Starptautiski barības vada vēzi visbiežāk iedala divos pamatveidos: plakanšūnu karcinomā un adenokarcinomā. Katram tipam raksturīga atšķirīga izplatība, atšķirīgi riska faktori un slimības attīstības gaita.

Plakanšūnu karcinoma

Šis audzēja veids veidojas no barības vada virsējā slāņa šūnām. Visbiežāk to konstatē barības vada augšējā daļā, un pasaules mērogā tas joprojām ir visizplatītākais barības vada vēža tips. Plakanšūnu karcinomu biežāk diagnosticē cilvēkiem 45–70 gadu vecumā, savukārt jaunākiem pacientiem tā sastopama reti.

• Visaugstākais risks raksturīgs personām, kuras ilgstoši smēķē vai lieto alkoholu, īpaši tad, ja abi faktori kombinējas.
• Augstāka saslimstība novērota noteiktos reģionos, piemēram, tā dēvētajā Āzijas barības vada vēža joslā, kas ietver atsevišķas Centrālāzijas un Āfrikas teritorijas.
• Saslimšanas attīstība tiek saistīta ar vairākiem faktoriem, tostarp ar noteiktu ķīmisku vielu iedarbību (piemēram, ķīmiskajos tīrīšanas līdzekļos izmantotām vielām), ļoti karstu dzērienu regulāru lietošanu, uzturu ar zemu dārzeņu un augļu īpatsvaru, kā arī C vitamīna, folijskābes vai molibdēna deficītu.
• Augstāks risks var būt cilvēkiem ar ilgstošām barības vada problēmām, piemēram, ahalāziju.
• Noteikts ģenētisks stāvoklis, tiloze, būtiski paaugstina šī barības vada vēža veida risku. Tam raksturīga plaukstu un pēdu ādas sabiezēšana, kas saistīta ar A vitamīna vielmaiņas traucējumiem.

Adenokarcinoma

Adenokarcinoma parasti attīstās barības vada apakšējā daļā un veidojas no dziedzeru šūnām, kuras šajā lokalizācijā tipiski nav sastopamas. Pēdējo desmitgažu laikā attīstītajās valstīs šī vēža veida biežums ir ievērojami pieaudzis.

• Hronisks skābes atvilnis jeb gastroezofageālā atviļņa slimība būtiski palielina adenokarcinomas risku.
• Bareta barības vads, kad pastāvīga skābes ietekmē normālās barības vada šūnas tiek aizstātas ar zarnu epitēlijam līdzīgām šūnām, tiek uzskatīts par nozīmīgu pirmsvēža izmaiņu.
• Liekais svars un aptaukošanās ir saistīti ar aptuveni divkārt lielāku risku saslimt ar šo vēža veidu.
• Riska pieaugums raksturīgāks vecākā vecumā (biežāk 50–70 gadu grupā) un vīriešiem. Tiek norādīts, ka šis vēža veids biežāk sastopams gaišādainiem, savukārt augstākie saslimstības rādītāji novēroti Rietumeiropā un Austrālijā.
• Saslimšanas attīstību var ietekmēt arī smēķēšana, atsevišķi medikamenti un citi stāvokļi, piemēram, diafragmas barības vada atveres trūce vai 2. tipa cukura diabēts.

Jāatzīmē, ka vairākās Rietumvalstīs Bareta barības vada un adenokarcinomas izplatība palielinās strauji.

Iedzimtība un ģenētika

Lai gan tieša ģenētiska predispozīcija nav vienīgais barības vada vēža attīstību noteicošais faktors, dažos pasaules reģionos ir konstatēti ģimeniski saslimšanas gadījumi. Iespējams, ka ģenētiskajai ietekmei ir lielāka nozīme plakanšūnu karcinomas gadījumā nekā adenokarcinomas attīstībā, īpaši, ja pastāv noteiktas gēnu izmaiņas.

Ģenētiskie faktori visbiežāk darbojas kombinācijā ar citiem riskiem, piemēram, smēķēšanu, alkohola lietošanu, hronisku iekaisumu vai ķīmisku vielu iedarbību. Atsevišķa mutācija pati par sevi ne vienmēr nozīmē, ka vēzis noteikti attīstīsies, tomēr kopā ar citiem riska faktoriem saslimšanas iespējamība var ievērojami pieaugt.

Barības vada vēža riska faktori

• Smēķēšana un alkohola lietošana, īpaši gadījumos, kad abi faktori ir vienlaikus.
• Hroniskas barības vada slimības, skābes atvilnis, Bareta barības vads.
• Liekais svars, īpaši aptaukošanās.
• Nepilnvērtīgs uzturs ar zemu dārzeņu, augļu, vitamīnu vai minerālvielu daudzumu.
• Regulāra ļoti karstu dzērienu lietošana.
• Ķīmisku vielu iedarbība, piemēram, tīrīšanas līdzekļos esošu sārmu ietekme, kā arī noteiktu vīrusu (piemēram, cilvēka papilomas vīrusa) iedarbība.
• Ilgstoši veselības traucējumi, piemēram, ahalāzija, vai iepriekš veikta staru terapija krūšu apvidū.

Vienlaikus jāņem vērā, ka pat viena vai vairāku riska faktoru klātbūtne nenozīmē, ka cilvēkam noteikti attīstīsies vēzis. Atsevišķos gadījumos slimība tiek konstatēta arī personām bez zināmiem riska faktoriem.

Saslimstības un izdzīvotības rādītāji

Barības vada vēža prognoze ir cieši saistīta ar slimības stadiju diagnosticēšanas brīdī. Ja audzējs tiek atklāts agrīni un nav izplatījies ārpus barības vada, piecu gadu izdzīvotība ir apmēram 47%. Ja slimība ir izplatījusies apkārtējos audos vai limfmezglos, rādītājs samazinās līdz 25%. Savukārt gadījumos, kad vēzis ir metastazējis attālos orgānos, piecu gadu izdzīvotība ir aptuveni 5%.

Kā samazināt risku

Barības vada vēža risku iespējams mazināt vai no tā izvairīties, izvēloties atbilstošu dzīvesveidu. Tiek ieteikts pilnībā atteikties no smēķēšanas un alkohola lietošanas. Būtiska nozīme ir uzturam: ieteicams ēst daudz dārzeņu un augļu, izvairīties no pārstrādātas gaļas, ierobežot ļoti karstu dzērienu lietošanu un uzturēt veselīgu ķermeņa masu. Tāpat nepieciešams savlaicīgi ārstēt atvilni, uzraudzīt Bareta barības vada stāvokli un, parādoties barības vada vai gremošanas sistēmas simptomiem, neatlikt vēršanos pie ārsta.