Plaušu embolijas cēloņi un riska faktori

Plaušu embolija ir nopietns stāvoklis, kas rodas, ja plaušu artērijā vai kādā no tās zariem nonāk un asinsvadu nosprosto svešķermenis. Visbiežāk nosprostojumu izraisa asins receklis, taču retos gadījumos to var radīt arī citas vielas, piemēram, tauku daļiņas, gaiss, audzēja šūnas vai augļūdeņi.

Priekšastis

Biežākais plaušu embolijas iemesls ir dziļo vēnu trombs, kas atdalās no asinsvada sienas (dziļo vēnu tromboze, DVT). Parasti šāds trombs veidojas lielajās roku vai kāju vēnās, pēc tam ar asinsriti nonāk sirdī un tālāk tiek aiznests uz plaušu artēriju, kur to nosprosto. Tā kā plaušu embolija un dziļo vēnu tromboze ir cieši saistītas, pēc vienas no šīm diagnozēm noteikšanas parasti tiek izvērtēta arī otra.

Bez venozā tromba šo stāvokli var izraisīt arī retāki faktori:

• Tauku embolija: visbiežāk attīstās pēc garo kaulu vai iegurņa kaula lūzumiem, kad tauku pilieni no kaulu smadzenēm nonāk asinsritē un sasniedz plaušas.
• Gaisa embolija: gaiss asinsrites sistēmā var iekļūt pēc noteiktām ķirurģiskām manipulācijām vai niršanas traumu gadījumā, ja uz virsmu paceļas pārāk strauji un veidojas gaisa burbulīši.
• Augļūdeņu embolija: ārkārtīgi rets gadījums, kad dzemdību laikā augļūdeņi nonāk mātes asinsritē; tā ir bīstama situācija, kurai nepieciešama neatliekama palīdzība.
• Audzēja embolija: vēža šūnas, iekļūstot asinsritē, var nosprostot plaušu asinsvadus; šāda aina visbiežāk novērojama slimības vēlīnās stadijās.

Kas palielina risku?

Galvenais riska faktors ir dziļo vēnu tromboze, tāpēc šo stāvokļu riska iemesli nereti pārklājas. Nozīme ir gan dzīvesveidam, gan noteiktiem veselības traucējumiem.

• Nepietiekama fiziskā aktivitāte: ilgstoši sēžot vai maz kustoties, asinis kāju vēnās mēdz uzkrāties, un recekļi veidojas vieglāk.
• Liekais svars: palielināts ķermeņa svars veicina asiņu uzkrāšanos apakšējās ekstremitātēs.
• Smēķēšana: smēķēšana pastiprina iekaisuma procesus asinsvados un palielina patoloģiskas asins recēšanas iespējamību.

Pie īslaicīgiem vai situatīviem riska faktoriem pieskaita nesen veiktu operāciju, ilgstošu atrašanos gultā slimnīcā vai traumu, ilgus ceļojumus, asinsrites pasliktināšanos pēc ievainojumiem vai grūtniecības laikā. Risku var paaugstināt arī atsevišķi medikamenti (piemēram, kontracepcijas līdzekļi un hormonu aizstājterapija), testosterona preparāti, daži antidepresanti, kā arī sirds un asinsvadu, aknu vai nieru slimības. Risks ir izteikti lielāks, ja iepriekš jau ir bijusi tromboze vai plaušu embolija, vai arī ja ir pārmantotas ģenētiskas izmaiņas, kas ietekmē asins recēšanu.

Ja veselības stāvoklis vai dzīvesveids ir saistīts ar minētajiem riskiem, būtiski ir regulāri kustēties, uzturēt veselīgu ķermeņa masu un pilnībā atteikties no smēķēšanas. Atsevišķās situācijās ārsts var nozīmēt medikamentus, kas samazina asins recekļu veidošanās iespējamību.

Vai kontracepcijas līdzekļi var veicināt plaušu emboliju?

Kombinētie hormonālie kontracepcijas līdzekļi dažām sievietēm var palielināt noslieci uz asins recekļu veidošanos. Lai gan plaušu embolijas iespējamība ir ļoti zema, grūtniecības laikā šis risks parasti ir vēl augstāks nekā hormonālās kontracepcijas lietošanas periodā. Kontracepcijas plāksteri un tabletes ar lielāku drospirenona saturu risku var nedaudz palielināt, salīdzinot ar citām hormonālās kontracepcijas metodēm.

Kādi faktori veicina asins recekļu veidošanos?

Recekļu veidošanos visvairāk ietekmē noteikti medicīniski stāvokļi, piemēram, onkoloģiskas slimības, aptaukošanās, grūtniecība un asins recēšanas traucējumi (piemēram, faktora V Leiden mutācija). Risku palielina arī dažu medikamentu lietošana (hormonālie kontracepcijas līdzekļi, hormonu aizstājterapija), kā arī dzīvesveida faktori, tostarp smēķēšana, ilgstoša nekustīgums ceļojumu laikā, pēcoperācijas periodā vai sēdošs darbs.

Cik bīstama ir plaušu embolija?

Plaušu embolija ir dzīvībai bīstams stāvoklis, jo tā traucē skābekļa piegādi organisma audiem. Smagos gadījumos šī slimība var beigties letāli, tādēļ ir svarīgi savlaicīgi atpazīt riska faktorus un īstenot profilakses pasākumus. Ja parādās aizdomīgi simptomi vai persona pieder pie riska grupas, ieteicams regulāri apspriest situāciju ar savu ārstu.