Saaukstēšanās ārstēšana mājas apstākļos: 10 ieteikumi atveseļošanai

Saaukstēšanās ir viena no izplatītākajām vieglajām saslimšanām, ar kuru daudzi saskaras vairākas reizes gadā. Lai gan nav viena specifiska medikamenta, kas saaukstēšanos izārstētu, atbilstoša pašsajūtas aprūpe var mazināt simptomu intensitāti un palīdzēt ātrāk atgriezties ierastajās ikdienas aktivitātēs.

Cik ilgi saglabājas saaukstēšanās simptomi

Lielākajai daļai cilvēku saaukstēšanās izpausmes kļūst izteiktākas pirmajās 2–3 dienās, pēc tam tās pakāpeniski mazinās. Parasti slimības norise ilgst apmēram vienu nedēļu, tomēr klepus vai aizlikts deguns var saglabāties līdz pat divām nedēļām. Visbiežāk tieši slimības sākumā ir jūtams nespēks, kakla sāpes, sauss klepus un deguna nosprostojums. Vēlāk var mainīties deguna izdalījumu raksturs, iespējama neliela paaugstināta ķermeņa temperatūra, un pēc tam simptomi pakāpeniski izzūd.

Kad ieteicams vērsties pie ārsta

Lai gan saaukstēšanās parasti pāriet pašierobežojoši, atsevišķās situācijās ieteicama ārsta konsultācija. Apsveriet saziņu ar medicīnas speciālistu, ja:

• ķermeņa temperatūra ilgstoši nekrītas vai paaugstinās izteiktāk nekā ierasts
• kakla sāpes ir neparasti spēcīgas un norīšana ir apgrūtināta
• ir izteikts klepus, kas turpinās ilgāk nekā dažas nedēļas
• parādās sāpes ausī vai izdalījumi no auss
• ir smaga vemšana

Antibiotikas saaukstēšanās gadījumā nav efektīvas, tomēr atsevišķos gadījumos var attīstīties komplikācijas, piemēram, bronhīts, ausu vai deguna blakusdobumu iekaisums, bet bērniem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām iespējama arī astmas lēkme vai pat pneimonija.

Praktiski ieteikumi saaukstēšanās simptomu mazināšanai

Atpūta un organisma saudzēšana

Pietiekams miegs un atpūta ir viens no būtiskākajiem pašaprūpes pasākumiem saaukstēšanās laikā. Miers ļauj imūnsistēmai efektīvāk reaģēt uz vīrusu infekciju. Pētījumi liecina, ka miega trūkums var palielināt saaukstēšanās risku, tāpēc ieteicams atpūsties vairāk nekā parasti un izvairīties no pārslodzes.

Pietiekama šķidruma uzņemšana

Saaukstēšanās laikā ieteicams regulāri uzņemt šķidrumu, piemēram, ūdeni, zāļu tējas un dabīgas sulas. Šķidrumi palīdz uzturēt atbilstošu ķermeņa temperatūru, var mazināt nosprostojuma sajūtu, veicina gļotu sašķidrināšanos un palīdz saglabāt elektrolītu līdzsvaru. Papildus var izvēlēties produktus ar augstu ūdens saturu, piemēram, gurķus vai zemenes.

Karsta vistas zupa saaukstēšanos neizārstē, tomēr dažiem cilvēkiem tā var nedaudz atvieglot deguna nosprostojumu un vienlaikus nodrošināt organismu ar šķidrumu un nozīmīgiem minerālvielu avotiem.

Cinka lietošana

Cinka uztura bagātinātāji, īpaši pastilu vai sīrupa formā, var nedaudz saīsināt saaukstēšanās ilgumu, taču simptomus pilnībā nenovērš. Nav ieteicams lietot cinka deguna aerosolus, jo atsevišķi pētījumi norāda uz iespējamu ilgstoša ožas zuduma risku.

Atbalsts kaklam

Kakla sāpju mazināšanai var izmantot vairākus līdzekļus, tostarp bezrecepšu aerosolus vai pastilas. Daļa no tiem satur vielas, kas palīdz samazināt sāpes vai iekaisuma izpausmes, piemēram, mentolu vai eikalipta eļļu. Bērniem līdz 2 gadu vecumam nav ieteicams lietot produktus ar eikaliptu, jo iespējama toksicitāte. Arī vienkārši cietie konfekšu veida saldumi var īslaicīgi atvieglot kakla kairinājumu, taču maziem bērniem tie nav ieteicami aizrīšanās riska dēļ.

Skalošana ar siltu sāls šķīdumu

Regulāra kakla skalošana ar siltu sāls šķīdumu var mazināt gļotādas kairinājumu un atvieglot gļotu atklepošanu. Šķīdumu var pagatavot mājas apstākļos, izšķīdinot vienu tējkaroti sāls glāzē silta ūdens. Skalošanu var veikt vairākas reizes dienā, taču šķīdumu nav paredzēts norīt.

Tvaiku ieelpošana vai gaisa mitrināšana

Mitra gaisa ieelpošana vai tvaiku inhalācijas dažkārt var nedaudz mazināt deguna aizlikumu un spiedošu sajūtu. Šim nolūkam var izmantot gaisa mitrinātāju, vēso tvaiku ierīci vai vienkāršu metodi, ieelpojot tvaikus virs karsta ūdens trauka, pārklājot galvu. Jāievēro piesardzība apdegumu riska dēļ, īpaši bērniem, kuriem šādas procedūras nav ieteicamas.

Deguna skalošana ar fizioloģisko šķīdumu

Deguna tecēšanu un nosprostojumu nereti var mazināt, izskalojot deguna ejas ar fizioloģisko šķīdumu. Šī pieeja parasti ir droša arī bērniem un zīdaiņiem; mazākajiem bieži izmanto īpašu aspiratoru izdalījumu atsūkšanai.

Pretsāpju un pretdrudža līdzekļi

Paaugstinātu ķermeņa temperatūru, kā arī muskuļu vai galvassāpes var mazināt ar bieži lietotiem bezrecepšu medikamentiem, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu. Ibuprofēnam papildus piemīt pretiekaisuma iedarbība, tomēr jebkuru zāļu lietošana jāveic atbilstoši instrukcijai, īpaši bērnu gadījumā. Aspirīnu saturoši preparāti nav piemēroti personām, kas jaunākas par 19 gadiem.

Antihistamīna līdzekļi

Lietojot kopā ar citiem preparātiem, piemēram, dekongestantiem vai pretsāpju līdzekļiem, antihistamīna līdzekļi var atvieglot pašsajūtu saaukstēšanās pirmajās dienās. Vienlaikus jāņem vērā, ka tie parasti nav pietiekami efektīvi, ja dominē klepus vai ir izteiktāki simptomi.

Klepus mazināšana

Bērniem, kas vecāki par 1 gadu, un pieaugušajiem klepus gadījumā var palīdzēt dabiski līdzekļi, piemēram, medus. Vienu tējkaroti medus var iemaisīt siltā tējā vai uzņemt atsevišķi. Zīdaiņiem līdz 1 gada vecumam medu dot nedrīkst. Ja klepus ir izteiktāks, klepus medikamenti parasti tiek izvēlēti atbilstoši klepus tipam: sausa, kairinoša klepus gadījumā lieto nomācošus līdzekļus ar dekstrometorfānu, savukārt mitra klepus gadījumā, lai atvieglotu gļotu atkrēpošanu, var izmantot preparātus ar gvaifenesīnu. Atsevišķiem līdzekļiem iespējama kombinēta iedarbība. Šādu preparātu lietošana jāveic piesardzīgi, īpaši, ja vienlaikus tiek lietotas citas zāles.

Hronisku veselības traucējumu gadījumā, piemēram, sirds slimību vai paaugstināta asinsspiediena gadījumā, pirms klepus medikamentu lietošanas uzsākšanas ieteicams konsultēties ar ārstu.

Uztura bagātinātāji un alternatīvi līdzekļi

C vitamīns bieži tiek minēts saaukstēšanās kontekstā, tomēr pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, ka tas būtiski samazina saslimšanas ilgumu vai saaukstēšanās epizožu biežumu. Bieži tiek apspriesti arī citi uztura bagātinātāji, piemēram, D vitamīns, E vitamīns, ehinācija vai Āfrikas pelargonijas ekstrakts. To ietekme parasti ir neliela vai nav pārliecinoši pierādīta, lai gan daži pētījumi liecina, ka probiotikas, piemēram, Lactobacillus casei, var būt noderīgas gados vecākiem cilvēkiem vai bērniem.

Iegādājoties uztura bagātinātājus, ir lietderīgi izvēlēties produktus, kuru drošumu un kvalitāti pārbaudījušas neatkarīgas laboratorijas, tādējādi samazinot nekvalitatīvu produktu vai nezināmu piemaisījumu risku.

Kā mazināt saaukstēšanās izplatīšanos

Saaukstēšanās vīrusu citiem var nodot jau 1–2 dienas pirms simptomu parādīšanās un visā periodā, kamēr simptomi saglabājas. Visaugstākais inficēšanas risks parasti ir slimības pirmajās dienās. Lai pasargātu apkārtējos:

• ja iespējams, palieciet mājās
• šķaudot vai klepojot, aizsedziet muti un degunu
• regulāri mazgājiet rokas

Kopsavilkums

Saaukstēšanos izraisa vīrusi, un vairumā gadījumu tā pāriet bez specifiskas ārstēšanas. Būtiskākie pašaprūpes principi ir atpūta, pietiekama šķidruma uzņemšana un atbilstoši izvēlēti simptomātiski līdzekļi. Ja simptomi kļūst ļoti izteikti vai saglabājas ilgāk nekā dažas nedēļas, ieteicams konsultēties ar ārstu. Parasti saaukstēšanās norit viegli, tomēr ir svarīgi sekot pašsajūtai un savlaicīgi pamanīt iespējamās komplikācijas.