Kašķa (scabies) etioloģija un transmisija

Kašķis ir parazitāra ādas infekcija, kuras galvenā pazīme ir intensīva nieze, ko nereti pavada sīki izsitumi. Slimību izraisa Sarcoptes scabiei jeb kašķa ērcītes, kas sastopamas daudzviet pasaulē. Inficēšanās visbiežāk notiek cieša kontakta laikā, tostarp tiešā ādas saskarē ar inficētu cilvēku, kā arī saskaroties ar kontaminētu gultasveļu, apģērbu vai citām mīkstām virsmām.

Kā izplatās kašķis

Visaugstākais inficēšanās risks ir ilgstoša kontakta gadījumā ar cilvēku, kuram ir kašķis. Tas var būt intīms kontakts, tomēr ērce viegli izplatās arī starp ģimenes locekļiem un kopā dzīvojošām personām. Cilvēks var būt infekcijas nēsātājs un izplatītājs arī tad, ja simptomi vēl nav kļuvuši pamanāmi.

Parazītus iespējams iegūt arī ar priekšmetu starpniecību, piemēram, izmantojot gultasveļu, drēbes, dvieļus vai saskaroties ar mīkstajām mēbelēm. Ērcītes uz šādām virsmām spēj izdzīvot līdz vairākām dienām arī bez kontakta ar cilvēka ādu. Lai mazinātu atkārtotas inficēšanās iespēju, apģērbu, gultasveļu un dvieļus nepieciešams mazgāt augstā temperatūrā un žāvēt karstā gaisa režīmā. Gultasveļu un priekšmetus, kurus nav iespējams izmazgāt, ieteicams turēt prom no ķermeņa vismaz 72 stundas. Grīdas un mīkstās mēbeles ieteicams izsūkt ar putekļsūcēju, savukārt telpu īpaša dezinfekcija vai telpu fumigācija nav nepieciešama.

Vairāki veidi, kā infekcija netiek pārnesta

Kašķis neizplatās īslaicīga pieskāriena laikā, piemēram, sasveicinoties ar rokasspiedienu vai īsi apskaujoties. Tāpat slimības rašanās nav saistīta ar personīgās higiēnas līmeni: to neizraisa ne nepietiekama higiēna, ne pārmērīga mazgāšanās. Kašķis var attīstīties ikvienam, kuram bijis ciešs kontakts ar inficētu personu vai kontaminētiem priekšmetiem.

Mājdzīvnieki cilvēkam kašķi neizraisa. Lai gan atsevišķos gadījumos aprakstītas situācijas, kad ērces no noteiktiem dzīvniekiem, piemēram, cūkām, nonāk uz cilvēka ādas, šāds risks ir ļoti zems.

Kas izraisa kašķi

Galvenais slimības ierosinātājs ir Sarcoptes scabiei mātīte. Tā ierokas cilvēka ādā un dēj oliņas. No tām izšķiļas kāpuri, kas attīstās uz ādas virsmas, bet daļa vēlāk kļūst par pieaugušām ērcēm, vairojas un tādējādi palielina infekcijas apmēru.

Tipiskās pazīmes veidojas imūnās sistēmas reakcijas dēļ uz ērces aktivitāti: parādās ādas apsārtums, izsitumi un izteikta nieze. Vidēji ērce cilvēka ādā spēj dzīvot līdz 8 nedēļām, un šajā periodā tā var dēt oliņas.

Kā izpaužas kašķa simptomi

Pēc pirmreizējas inficēšanās simptomi var kļūt izteikti 4–8 nedēļu laikā. Visbiežāk nieze un izsitumi skar plaukstas locītavas, elkoņus, paduses, jostasvietu, zonas starp pirkstiem un sēžamvietu. Zīdaiņiem un maziem bērniem infekcija var skart arī seju, galvu, plaukstas vai pēdas, savukārt pieaugušajiem šīs vietas parasti netiek iesaistītas.

Īpaša slimības forma – norvēģu kašķis

Cilvēkiem ar pavājinātu imūnsistēmu var attīstīties specifiska kašķa forma, ko dēvē par norvēģu jeb kreveļaino kašķi. Šādos gadījumos parazītu daudzums ādā var sasniegt tūkstošus, un līdz ar to būtiski pieaug risks inficēt citus. Šī forma biežāk sastopama senioriem, onkoloģiskiem pacientiem, personām pēc orgānu transplantācijas vai cilvēkiem ar izteiktu uztura nepietiekamību. Parasti infekcija aprobežojas ar dažu desmitu ērcīšu klātbūtni, bet šajā situācijā to skaits var būt pat vairāki tūkstoši.

Kam kašķis sastopams visbiežāk

Infekcija straujāk izplatās cilvēku vidū, kuri dzīvo blīvā kolektīvā vai ierobežotās telpās. Uzliesmojumi bieži novērojami bērnudārzos, kopmītnēs, ieslodzījuma vietās un patversmēs. Aprūpes un pansionātu iemītnieki, īpaši gados vecāki cilvēki, arī ir paaugstināta riska grupā, jo viņiem biežāk veidojas smagāka infekcijas norise.

Risku ietekmē arī profesionālā darbība: medicīnas māsas, masieri un citi speciālisti, kuru darbs saistīts ar ciešu ādas kontaktu, ir uzņēmīgāki pret inficēšanos. Pat ievērojot augstus higiēnas standartus, transmisija notiek tieša kontakta ceļā. Aizsardzību palīdz nodrošināt cimdu un citu barjerlīdzekļu lietošana.

Kā izvairīties no kašķa

• Izvairieties no cieša un ilgstoša kontakta ar inficētu personu vai tās lietotajiem priekšmetiem.
• Regulāri mazgājiet apģērbu, gultasveļu un citus tekstilizstrādājumus augstā temperatūrā.
• Nelietojiet kopīgu gultasveļu, dvieļus vai apģērbu.
• Priekšmetus, kurus nav iespējams mazgāt, izolējiet no kontakta vismaz 3 diennaktis.
• Regulāri izsūciet grīdas un mīkstās mēbeles.

Atbildes uz biežākajiem jautājumiem

Darbs dārzā vai sakņu dārzā kašķi neizraisa, jo slimība izplatās cilvēku kontakta rezultātā, nevis caur augsni vai augiem. Ja pēc darba ārā parādās niezoši izsitumi, biežāk tos izraisa citu kukaiņu kodumi, piemēram, ērču vai citu ādas parazītu.

Gultasveļa vai matracis nav jāizmet. Pietiek noņemt visu gultasveļu un rūpīgi izsūkt matraci ar putekļsūcēju, īpašu uzmanību pievēršot vīlēm un ielocēm. Tvaika tīrīšanu neiesaka izmantot.

Kopsavilkums

Kašķi izraisa Sarcoptes scabiei ērcītes, kas ieurbjas cilvēka ādā un vairojas. Infekcija visbiežāk tiek nodota ilgstoša cieša kontakta laikā, tomēr inficēšanās iespējama arī caur kontaminētiem sadzīves priekšmetiem un tekstilu. Paaugstināts risks ir personām, kas uzturas lielākos kolektīvos, bieži atrodas ļoti ciešā kontaktā ar citiem cilvēkiem vai aprūpē pacientus. Gados vecākiem cilvēkiem un personām ar imūnsistēmas traucējumiem var attīstīties smagāka slimības forma, tādēļ būtiski ievērot profilakses pasākumus un savlaicīgi reaģēt uz pirmajām ādas izmaiņām.