RSV infekcijas diagnostika

Respiratoriālais sincitiālais vīruss (RSV) ir bieži sastopama vīrusu izraisīta elpceļu infekcija. Vairumā gadījumu tās izpausmes līdzinās saaukstēšanās simptomiem, tomēr bērniem un senioriem slimība var noritēt smagāk un izraisīt nopietnākus veselības traucējumus.

Kas ir RSV un kā notiek inficēšanās

RSV cilvēku vidū izplatās īpaši viegli. Vīruss var tikt pārnests ar elpceļu pilieniem, tieša kontakta ceļā vai pieskaroties virsmām, uz kurām nonākušas vīrusa daļiņas. Inficēšanās biežāk notiek kolektīvos un pulcēšanās vietās, savukārt ziemas periodā saslimšanas risks pieaug, jo vairāk laika tiek pavadīts telpās. Pēc inficēšanās pirmās pazīmes parasti attīstās 3–5 dienu laikā.

Galvenās RSV pazīmes

RSV infekciju ikdienā nereti ir grūti atšķirt no saaukstēšanās vai gripas, jo klīniskā aina ir līdzīga. Visbiežāk novērotie simptomi ir:

• aizlikts deguns vai iesnas
• šķaudīšana
• kakla sāpes
• klepus
• galvassāpes
• neliels drudzis
• samazināta ēstgriba
• enerģijas trūkuma sajūta

Parasti simptomi neveidojas pēkšņi, bet pastiprinās pakāpeniski vairāku dienu laikā.

Ar ko RSV atšķiras no saaukstēšanās?

RSV un saaukstēšanās var izpausties ļoti līdzīgi, tomēr RSV gadījumā biežāk parādās elpas trūkums, sēkšana un izteikts nogurums. Ja infekcija skar apakšējos elpceļus (plaušas), var attīstīties smagākas pazīmes:

• augsta ķermeņa temperatūra
• ļoti izteikts klepus
• sēkšana krūškurvī
• paātrināta elpošana
• elpas trūkums, spiedoša sajūta krūtīs
• ādas, lūpu vai pirkstu zilgana nokrāsa
• paātrināta sirdsdarbība

Parasti saaukstēšanās vīrusi plaušas skar retāk, tādēļ šādas izpausmes novērojamas daudz retāk.

Vai RSV diagnosticēšanai nepieciešami izmeklējumi?

Vairumā situāciju īpaši RSV izmeklējumi nav nepieciešami. Vieglas norises gadījumā, īpaši veseliem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem, parasti pietiek ar atpūtu un ārstēšanos mājas apstākļos. Ārsts var nozīmēt testēšanu, ja simptomi ir izteikti vai ja persona pieder paaugstināta riska grupai, piemēram, ir ļoti mazs bērns, gados vecāks cilvēks vai ir novājināta imūnsistēma.

Kā tiek noteikta RSV infekcija?

Vēršoties pie ārsta elpceļu infekcijas dēļ, vispirms tiek izvērtēti pacienta vai bērna simptomi un kopējais veselības stāvoklis. Atbilstoši klīniskajai situācijai var tikt veikti laboratoriskie izmeklējumi, piemēram, paņemta uztriepe no deguna vai rīkles, lai noteiktu vīrusa klātbūtni.

Biežāk izmantotās metodes:

• vīrusa kultivēšana (tiek izmantota reti; ļauj noteikt dzīvu vīrusu)
• molekulārie testi, piemēram, rRT-PGR, ar kuriem nosaka vīrusa ģenētisko materiālu; tos biežāk lieto vecākiem bērniem un pieaugušajiem
• ātrie antigēnu testi, kurus bieži izmanto maziem bērniem, nosakot vīrusa virsmas olbaltumvielas
• asins analīzes, kuras biežāk izmanto novērošanai vai epidemioloģiskiem mērķiem, nevis individuālai diagnozes apstiprināšanai

Dažkārt tiek nozīmēti arī kombinētie testi, kas vienlaikus nosaka RSV, gripu vai citus vīrusus. Atsevišķos gadījumos paraugs tiek nosūtīts uz laboratoriju, un atbilde ir pieejama 1–2 dienu laikā.

Cik ilgi cilvēks izplata RSV?

RSV lipīgais periods var sākties vēl pirms simptomu parādīšanās — parasti 1–2 dienas pirms slimības izpausmēm — un visbiežāk turpinās aptuveni 3–8 dienas. Bērni un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu vīrusu var izdalīt ilgāk, līdz pat 4 nedēļām, arī tad, ja šķiet, ka veselības stāvoklis ir uzlabojies.

RSV spēj saglabāties uz virsmām salīdzinoši ilgi, tādēļ inficēšanās iespējamība, īpaši kolektīvos, var saglabāties augsta.

Kad vērsties pie mediķiem?

Vairumam veselu pieaugušo un vecāku bērnu RSV infekcija pāriet spontāni, parasti pietiek ar saudzējošu režīmu un pietiekamu šķidruma uzņemšanu.

Nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība, ja zīdainim vai bērnam parādās:

• apgrūtināta vai ļoti strauja elpošana
• sēkšana vai izteikta piepūle elpojot (ādas ievilkšanās starp ribām)
• atteikšanās no ēdiena vai šķidruma uzņemšanas
• izteikta miegainība, apātija, grūtības pamodināt
• augsts pulss vai sirdsdarbība biežāka nekā parasti
• zilgana ādas krāsa vai zilganas lūpas
• krampji, reibonis vai samaņas zudums
• dehidratācijas pazīmes, piemēram, retāka urinēšana vai tumšs urīns

Gados vecākiem cilvēkiem un personām ar hroniskām slimībām var būt lietderīgi konsultēties ar ārstu arī par vakcināciju pret RSV. Grūtniecēm un zīdaiņiem līdz 19 mēnešu vecumam ārsts var ieteikt profilaktisku monoklonālo antivielu lietošanu.

Santrauka

RSV ir vīrusu izraisīta elpceļu infekcija, kuras simptomi bieži ir līdzīgi saaukstēšanās pazīmēm, tomēr bērniem, senioriem un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti tā var noritēt smagāk. Nereti ārstēšanās iespējama mājas apstākļos, savukārt izteiktu simptomu gadījumā nepieciešama ārsta konsultācija. Vīruss izplatās viegli, tādēļ būtiski ievērot higiēnas pasākumus un sekot līdzi pašsajūtai, īpaši piederot riska grupai.