Kā diagnosticē pēctraumatiskā stresa sindromu (PTSS)

Pēc īpaši traumatiskiem vai biedējošiem notikumiem daļai cilvēku var attīstīties pēctraumatiskā stresa traucējumi (PTST). Šis psihiskās veselības stāvoklis ietekmē emocionālo pašsajūtu, domāšanu, uzvedību un ikdienas funkcionēšanu. PTST pazīmes visbiežāk sāk parādīties dažu mēnešu laikā pēc notikuma, tomēr atsevišķos gadījumos tās var aktualizēties arī tikai pēc vairākiem gadiem.

Kā nosaka PTST

PTST diagnostika parasti notiek pakāpeniski. Sākotnējo izvērtēšanu nereti veic ģimenes ārsts, kurš, ja nepieciešams, nosūta pacientu pie psihiskās veselības speciālista detalizētākai pārbaudei. Pirmajā konsultācijā var tikt uzdoti jautājumi par emocionālo stāvokli, miega izmaiņām un dusmu epizodēm, kā arī var tikt nozīmētas asinsanalīzes vai citi laboratoriskie izmeklējumi, lai izslēgtu somatiskus cēloņus. Psihiskās veselības speciālists PTST noteikšanai izmanto standartizētus diagnostikas kritērijus, kas aprakstīti diagnostikas vadlīnijās, lai precīzi izvērtētu, vai atbilstība PTST ir konstatējama.

PTST simptomu grupas

• Ielaušanās simptomi: atkārtotas un grūti kontrolējamas atmiņas, murgi, intensīvi atmiņu uzplaiksnījumi vai pēkšņas pārdzīvojuma epizodes, kas rada sajūtu, ka trauma tiek piedzīvota no jauna.
• Izvairīšanās: apzināta izvairīšanās no cilvēkiem, vietām vai aktivitātēm, kas asociējas ar pārdzīvoto traumu. Iespējama arī nevēlēšanās runāt par notikušo vai izvairīšanās no savām emocijām.
• Domāšanas un garastāvokļa izmaiņas: intereses mazināšanās par iepriekš nozīmīgiem vaļaspriekiem, attālināšanās no tuviniekiem, grūtības atcerēties būtiskas notikuma detaļas, pastāvīga vainas vai kauna izjūta, pesimistiski priekšstati par sevi un citiem.
• Paaugstināta uzbudināmība un reakciju izmaiņas: aizkaitināmība, dusmu uzliesmojumi, pašdestruktīva rīcība, pastāvīga saspringuma vai pārmērīgas modrības sajūta, bezmiegs, koncentrēšanās grūtības vai bieža iztrūkšanās.

Diagnozes noteikšanā nozīmīgi ir tas, lai pieaugušajam vismaz vienu mēnesi pastāvīgi būtu vismaz viens ielaušanās un viens izvairīšanās simptoms, kā arī vismaz divi simptomi no domāšanas un garastāvokļa izmaiņu grupas un vismaz divi no uzbudināmības un reakciju izmaiņu grupas. Simptomiem jābūt pietiekami izteiktiem, lai tie būtiski traucētu ikdienas dzīvi un radītu ilgstošas grūtības.

PTST pazīmes bērniem un pusaudžiem

Bērniem un pusaudžiem PTST izpausmes var atšķirties no pieaugušo simptomātikas. Jaunāki bērni var atkal sākt slapināt gultā, lai gan iepriekš jau bija apguvuši tualetes lietošanu, runāt mazāk vai pārstāt runāt, rotaļās iztēlē atkārtoti izspēlēt traumatisko pieredzi vai kļūt izteikti pieķērušies pieaugušajiem.

PTST diagnostikas rīki

PTST diagnostikā tiek izmantoti dažādi specializēti testi un aptaujas. Viens no tiem ir CAPS-5 instruments, kas ietver 30 punktus un ļauj speciālistam padziļināti izvērtēt traumatisko notikumu, simptomu raksturu un to smaguma pakāpi. Jautājumi aptver simptomu sākumu, ilgumu, ietekmi uz darbu un personīgo dzīvi, kā arī tiek vērtēts, vai novērojamas pēctraumatiskas parādības, piemēram, depersonalizācija vai derealizācija.

Citi novērtēšanas rīki ir TOP-8, kas sastāv no astoņiem pamatjautājumiem par PTST simptomiem, un PSS-I, kas paredzēts izvērtēšanai saistībā ar pacienta izvēlētu traumu. PSS-I-5 atjauninātajā versijā ir iekļauts vairāk jautājumu, kas palīdz precīzāk noteikt simptomus un to ietekmi uz ikdienas funkcionēšanu.

Paštests mājas apstākļos

Cilvēki, kuri sev pamana iespējamas PTST pazīmes, var izmantot noteiktas pašnovērtējuma anketas. Vienlaikus jāņem vērā, ka apstiprinātu diagnozi var noteikt tikai psihiskās veselības speciālists.

Viens no biežāk izmantotajiem pašnovērtējuma instrumentiem ir Davidson Trauma Scale, kurā iekļauti jautājumi par iztrūkšanos, fizioloģisku saspringumu, dusmām un emocionālu notrulināšanos. PCL-5 anketa vērtē 20 galvenos simptomus atbilstoši aktuālajiem diagnostikas kritērijiem, un to izmanto gan pašnovērtēšanai, gan pašsajūtas uzraudzībai pēc diagnozes noteikšanas.

Īsāks sākotnējās izvērtēšanas rīks SPRINT palīdz novērtēt PTST pamatjomas, tostarp ielaušanās simptomus, izvairīšanos, emocionālu notrulināšanos, somatiskas sūdzības un sociālās funkcionēšanas izmaiņas. Ja persona uz vismaz vienu jautājumu atbild apstiprinoši, ieteicams vērsties pie speciālista.

PTST apakštipi

Saskaņā ar jaunāko pētījumu datiem PTST var iedalīt četrās pamatformās. Šāds iedalījums var palīdzēt ārstiem mērķtiecīgāk izvēlēties ārstēšanas pieeju un prognozēt, kuri atbalsta pasākumi varētu būt efektīvāki:

• Disforiska forma: dominē uzmācīgas atmiņas, noturīgi pazemināts, reizēm depresīvs garastāvoklis, trauksme, sociāla izolēšanās, kā arī miega un uzmanības traucējumi.
• Draudu forma: trauma tiek atkārtoti un intensīvi pārdzīvota, biežāk ir negatīvas emocijas un sevis vainošana, kā arī pastāvīgs saspringums.
• Smaga forma: simptomi izpaužas ļoti izteikti (izņemot aizmāršību un riskantu uzvedību), kā arī var pievienoties izteiktāka trauksme vai atkarību risks.
• Viegla simptomu forma: simptomi saglabājas vieglāki (izņemot uzmācīgu domāšanu un emocionālu notrulināšanos), un fiziskā un emocionālā pašsajūta ir labāka.

Ko darīt pēc PTST apstiprināšanas

Ja ir aizdomas par PTST vai pašnovērtējuma anketās parādās izteikti simptomi, ieteicams iespējami drīz vērsties pie veselības aprūpes speciālista. Atbalstu var sniegt psihiatrs, psihologs, sociālais darbinieks vai ģimenes ārsts.

Ārstēšana visbiežāk ietver psihoterapiju, medikamentozu terapiju vai šo pieeju kombināciju. Vienlaikus tiek izstrādātas un pētītas arī mūsdienīgas ārstēšanas formas, tostarp jaunas terapijas metodes.

Kopsavilkums

Pēctraumatiskā stresa traucējumi ir daudzšķautņains stāvoklis, kam raksturīgas uzmācīgas atmiņas, izvairīšanās, garastāvokļa un domāšanas pārmaiņas, kā arī paaugstināta fizioloģiska jutība. Ir pieejamas vairākas pašnovērtējuma anketas, tomēr precīzu diagnozi un ārstēšanas plānu var noteikt tikai speciālists. Ja PTST ir diagnosticēts, pastāv dažādas terapijas un atbalsta iespējas, kas palīdz labāk kontrolēt simptomus un atgriezties pie ierastā dzīves ritma.