Infekciozās mononukleozes diagnostika

Infekciozās mononukleozes (bieži dēvētas par mono) diagnostika visbiežāk balstās uz klīnisko simptomu kopumu, ārsta objektīvās apskates atradnēm un asins analīžu rezultātiem. Parasti saslimšanu izraisa Epšteina–Barra vīruss (EBV), tomēr atsevišķas izpausmes var būt līdzīgas citu infekciju pazīmēm, piemēram, streptokoku izraisītam tonsilītam vai citu vīrusu infekcijām.

Simptomu novērošana

Saslimšanas sākumposmā mononukleozes pazīmes var līdzināties saaukstēšanās, gripas vai rīkles infekcijas simptomiem, tādēļ pašam atpazīt šo slimību nereti ir sarežģīti. Visbiežāk pie ārsta pacienti vēršas tādu sūdzību dēļ kā palielināti kakla limfmezgli, izteikts nogurums, ilgstošas sāpes kaklā, augsta ķermeņa temperatūra un ķermeņa sāpes, kas nepāriet arī pēc aptuveni desmit dienām.

Maziem bērniem simptomi parasti ir vieglāki nekā pusaudžiem vai pieaugušajiem. Ja pašsajūta nedēļas laikā neuzlabojas vai parādās neparastas pazīmes, ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.

• Ļoti augsta ķermeņa temperatūra
• Spēcīgas vai ilgstošas sāpes vēderā
• Izteikts rīkles vai mandeļu pietūkums
• Apgrūtināta elpošana vai rīšana
• Vājums ekstremitātēs
• Spēcīgas galvassāpes

Ieteicams pierakstīt, kad simptomi sākušies, kā tie laika gaitā mainījušies un cik ilgi saglabājas, jo šī informācija palīdz izvēlēties atbilstošākos izmeklējumus.

Izmeklējumi un laboratoriskie rādītāji

Mononukleozei raksturīgas noteiktas izmaiņas asinsainā, ko ārsts parasti izvērtē, nozīmējot pilno asinsainu un specifiskus antivielu testus. Ja īpaši izteiktas ir sāpes kaklā, var tikt veikts arī ātrais tests streptokoku infekcijas noteikšanai. Grūtniecības laikā var būt nepieciešams papildu antivielu izvērtējums, lai mazinātu iespējamu komplikāciju risku.

Novērojamās izmaiņas:

• Palielināts limfocītu skaits (limfocitoze), turklāt limfocīti var izskatīties netipiski
• Samazināts neitrofilo leikocītu skaits
• Pazemināta trombocītu koncentrācija

Bieži tiek noteiktas arī antivielas, kuras imūnsistēma veido cīņai ar infekciju. Vēsturiski izmantotais ātrais monospot tests vairs netiek ieteikts iespējamu kļūdainu rezultātu dēļ: tas var uzrādīt kļūdaini negatīvu atbildi, īpaši slimības agrīnās dienās, vai arī var nebūt informatīvs, ja mononukleozei līdzīgu klīnisko ainu izraisa nevis EBV, bet cits vīruss, piemēram, citomegalovīruss. Atsevišķas citas saslimšanas, tostarp hepatīts vai masaliņas, var radīt arī kļūdaini pozitīvu monospot testa rezultātu.

Ja slimības norise neatbilst tipiskai gaitai vai simptomi saglabājas ilgāk nekā četras nedēļas, var tikt nozīmētas papildu, specifiskākas antivielu un vīrusu analīzes.

• Vīrusa kapsīdas antigēna (VCA) noteikšana
• Agrīnā antigēna (EA) noteikšana
• EBV kodola antigēna (EBNA) izmeklējumi

Līdzīgu saslimšanu nošķiršana

Ārsts izvērtē simptomus un laboratorisko izmeklējumu datus, lai droši atšķirtu mononukleozi no citām iespējamām diagnozēm. Līdzīgas pazīmes var novērot arī citomegalovīrusa infekcijas vai toksoplazmozes gadījumā, un šādās situācijās tiek izmantota tikai atbalstoša terapija. Grūtniecēm parasti tiek veikts plašāks izmeklējumu apjoms, lai precīzi noskaidrotu iemeslu un novērstu potenciālas komplikācijas.

• Streptokoku izraisīts tonsilīts var izpausties ar rīkles sāpēm, drudzi un limfmezglu palielināšanos, tāpēc ārsti veic ātro testu vai uzsējumu, jo šī infekcija parasti ātri reaģē uz antibiotiku kursu, kas mononukleozes gadījumā nav efektīvs.
• Gripa var radīt mononukleozei līdzīgas sūdzības, tomēr biežāk pāriet aptuveni divu nedēļu laikā un parasti neizraisa kakla limfmezglu palielināšanos.
• Līdzīgu klīnisko ainu var veidot arī citi vīrusi vai infekcijas, piemēram, adenovīruss, cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), masaliņas, A hepatīts, cilvēka herpesvīruss 6. tips vai toksoplazma.

Biežas situācijas un īpatnības

Mononukleoze pieaugušajiem

Lai gan lielākajai daļai pieaugušo jau ir izveidojusies imunitāte pret EBV, saslimšana var attīstīties arī vēlākā vecumā, tomēr visbiežāk tā skar pusaudžus un jaunus pieaugušos. Pieaugušo populācijā smagas rīkles sāpes, kas saistītas ar mononukleozi, veido tikai nelielu daļu no visiem izteikta rīkles iekaisuma gadījumiem.

Simptomi bērniem un pieaugušajiem

Mazi bērni, inficējoties ar EBV, nereti slimo gandrīz bez izteiktām pazīmēm. Savukārt vecākiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem biežāk attīstās raksturīgi, izteikti simptomi, piemēram, rīkles sāpes, drudzis, limfmezglu palielināšanās, ilgstošs nogurums un muskuļu vājums. Šīs izpausmes var saglabāties līdz pat mēnesim vai ilgāk.

Lipīgums pirms diagnozes noteikšanas

Mononukleozes vīrusu iespējams nodot citiem vēl pirms simptomu parādīšanās. Pat tad, ja slimība noritējusi ar minimālām pazīmēm vai pašsajūta jau uzlabojusies, vīrusa izplatīšanās var turpināties. EBV var tikt pārnests arī pēc atveseļošanās, tādēļ īpaši nozīmīga ir higiēnas prasību ievērošana.

Izsitumi mononukleozes gadījumā

Daļai cilvēku parādās rozīgi, plakani vai nedaudz pacelti izsitumu elementi sejas apvidū, kas var izplatīties uz leju pa ķermeni. Šāds izsitumu veids biežāk ir saistīts ar pašu vīrusa infekciju vai arī var rasties kā reakcija uz noteiktām antibiotikām. Atsevišķos gadījumos novēro nātreni (urtikāriju) vai sīkus sarkanīgi violetus punktveida asinsizplūdumus ādā (petehijas).