Ausu izdalījumi: atpazīšana un efektīva ārstēšana

Auss izdalījumi, ko medicīnā dēvē par otoreju, ir bieži sastopams simptoms ar dažādu izcelsmi – no salīdzinoši vienkāršiem līdz nopietniem veselības traucējumiem. No auss var izdalīties atšķirīgi šķidrumi, piemēram, ausu sērs, strutains saturs, asinis vai dzidrs, ūdeņains šķidrums. Izdalījumu krāsa, smarža un konsistence nereti palīdz orientēties iespējamajā cēlonī, tāpēc šīm pazīmēm ir nozīme.

biežākie ausu izdalījumu cēloņi

Šķidruma tecēšana no auss var būt saistīta ar dažādiem procesiem, tostarp iekaisumu, mehānisku bojājumu vai svešķermeņa klātbūtni. Zemāk apkopoti izplatītākie iemesli.

vidusauss iekaisums

Vidusauss iekaisums (otīts) visbiežāk attīstās pēc saaukstēšanās vai elpceļu infekcijas, kad mikroorganismi no deguna vai aizdegunes pa savienojošajiem ceļiem nonāk vidusausī. Iekaisuma rezultātā vidusausī var uzkrāties šķidrums, kas var inficēties, radot spiediena sajūtu, sāpes un auss aizlikuma iespaidu.

Ja spiediens kļūst izteikts, bungādiņa var plīst, un caur izveidojušos atveri var izdalīties duļķains, dzeltenīgs vai arī asiņains sekrēts. Dažkārt izdalījumi var parādīties arī caur timpanostomijas caurulīti. Papildu pazīmes var būt dzirdes pavājināšanās, sāpes kaklā, paaugstināta ķermeņa temperatūra un retākos gadījumos līdzsvara traucējumi.

ārējās auss iekaisums

Ārējās auss iekaisums (otitis externa), ko ikdienā nereti sauc par peldētāja ausi, skar ārējās auss eju. To bieži veicina mitruma saglabāšanās pēc peldēšanās vai dušas, kas mīkstina ādu un atvieglo bakteriālas vai sēnīšu infekcijas attīstību. Raksturīgas pazīmes ir nieze, apsārtums un izteiktas sāpes, īpaši pieskaroties vai spiežot auss apvidu.

Daļā gadījumu parādās dzeltenīgi vai dzeltenzaļi izdalījumi ar nepatīkamu aromātu. Var novērot arī auss aizlikuma sajūtu, pietūkumu kakla limfmezglu apvidū un paaugstinātu temperatūru.

bungādiņas perforācija

Bungādiņa ir plāna membrāna, kas atdala ārējās auss eju no vidusauss. Tā var tikt bojāta spēcīga iekaisuma, pēkšņu spiediena svārstību, traumas vai ļoti skaļas skaņas ietekmē. Perforācijas gadījumā no auss var izplūst vidusausī bijušais šķidrums, kas var būt dzidrs, dzeltenīgs, asiņains vai ar nepatīkamu smaku.

Parasti novēro pēkšņas sāpes ausī, tūlītēju dzirdes pasliktināšanos, troksni ausī un pilnuma sajūtu. Nelielas atveres visbiežāk slēdzas spontāni, savukārt lielāku defektu gadījumā var būt nepieciešama medicīniska palīdzība.

timpanostomijas caurulītes

Timpanostomijas caurulītes ir nelieli cilindriski ieliktņi, ko ievieto bungādiņā, lai mazinātu šķidruma uzkrāšanos vidusausī un novērstu spiediena palielināšanos. Tās biežāk izmanto bērniem ar atkārtotiem ausu iekaisumiem. Ja šķidrums izdalās caur caurulīti, tas parasti nozīmē, ka tā pilda paredzēto funkciju un palīdz izvadīt iekaisuma vai asiņu piejaukuma atlikumus. Ja izdalījumi kļūst biezāki, iegūst zaļganu toni vai ir jūtama smaka, nepieciešama konsultācija ar ārstu.

svešķermeņi ausī

Svešķermeņi auss ejā visbiežāk sastopami bērniem, kuri ausī var ievietot sīkas rotaļlietu detaļas, pērlītes, sēklas vai pārtikas fragmentus. Šādi priekšmeti var kairināt audus, radīt bojājumu vai veicināt infekciju. Iespējami simptomi ir sāpes, apsārtums, auss aizlikums un izdalījumi, reizēm arī ar asiņu piejaukumu.

Svešķermeņa izņemšana mājas apstākļos var būt bīstama, jo pastāv risks radīt papildu bojājumu auss struktūrām. Šādos gadījumos jāmeklē medicīnas speciālista palīdzība.

ausu sēra uzkrāšanās

Ausu sērs (cerumen) ir dabisks aizsargsekrēts, kas palīdz pasargāt auss eju no netīrumiem, putekļiem un mikroorganismiem. Neliels sēra daudzums ārējā auss daļā ir fizioloģiska norma. Ja sērs uzkrājas pārmērīgi, tas var nosprostot auss eju, radot dzirdes pavājināšanos un reizēm arī izdalījumus.

Medicīnas praksē bieži uzsver, ka sēru ieteicams tīrīt tikai ārējā auss daļā, izmantojot viegli samitrinātu audumu. Izteiktas uzkrāšanās gadījumā var būt nepieciešama ārsta palīdzība, auss skalošana vai speciāli ausu pilieni.

traumas un ievainojumi

Auss bojājumi var rasties kritiena, sporta traumu, ļoti skaļas skaņas, strauju spiediena izmaiņu dēļ vai mēģinot ievietot ausī dažādus priekšmetus. Šādās situācijās var parādīties asiņaini izdalījumi vai dzidrs šķidrums, bet infekcijas pievienošanās gadījumā arī strutaini izdalījumi.

Papildu simptomi var būt sāpes, pasliktināta dzirde, troksnis ausīs, pilnuma vai aizlikuma sajūta, kā arī līdzsvara traucējumi. Pēc ausu traumas ir svarīgi nekavēties un konsultēties ar ārstu.

dzirdes caurules (Eistāhija kanāla) darbības traucējumi

Eistāhija kanāls savieno vidusausi ar aizdeguni un nodrošina spiediena izlīdzināšanu, kā arī palīdz izvadīt lieko šķidrumu. Ja šis kanāls nosprostojas, vidusausī var uzkrāties šķidrums, un infekcijas gadījumā var parādīties dzeltenīgi vai strutaini izdalījumi. Biežākās sajūtas ir spiediens, auss aizlikums, dzirdes pavājināšanās un reizēm sāpes.

holesteatoma

Holesteatoma ir cistiska ādas šūnu uzkrāšanās vidusausī, kas visbiežāk veidojas ilgstošu iekaisumu dēļ vai saistībā ar traucētu Eistāhija kanāla funkciju, kad bungādiņa tiek ievilkta uz iekšu un izveidojas kabata, kurā sakrājas šūnas un piemaisījumi. Laika gaitā holesteatoma var palielināties vai inficēties, izraisot pastāvīgus, nepatīkami ožošus izdalījumus.

Citas pazīmes var būt pakāpeniska dzirdes pasliktināšanās, pilnuma sajūta ausī un reibonis. Neārstēta šī saslimšana var bojāt auss kauliņus, tāpēc nepieciešama ārsta apskate un ārstēšana.

cerebrospinālā šķidruma noplūde

Reti gadās, ka no auss izdalās dzidrs, ūdeņains šķidrums, kas var liecināt par galvas vai mugurkaula apvalku plīsumu, kā rezultātā caur ausi noplūst cerebrospinālais šķidrums. Šāds stāvoklis visbiežāk attīstās pēc galvas traumas, operācijas vai noteiktām medicīniskām manipulācijām.

To var pavadīt galvassāpes, troksnis ausīs vai redzes traucējumi. Tas ir nopietns un neatliekams stāvoklis, kam nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība.

kad jāvēršas pie ārsta?

Lai gan daļa ausu izdalījumu gadījumu nav saistīti ar neatliekamu situāciju, noteiktās situācijās ir svarīgi konsultēties ar speciālistu. Pie ārsta jāvēršas, ja novērojat:

• strutainus, duļķainus, dzeltenus vai zaļganus izdalījumus, īpaši, ja vienlaikus ir temperatūra vai sāpes,
• asiņošanu no auss, kas var liecināt par bungādiņas bojājumu vai traumu,
• dzidru, ūdeņainu šķidrumu pēc galvas traumas, jo tas var būt īpaši bīstami,
• izdalījumus, kas saglabājas ilgstoši vai atkārtojas periodiski,
• ausu tecēšanu kopā ar dzirdes pasliktināšanos, reiboni vai izteiktām sāpēm,
• ja ausī nonākusi baterija vai ass vai ļoti sīks priekšmets, jo to izņemšanu mājās nedrīkst mēģināt veikt.

Ja simptomi nav skaidri, drošākais risinājums ir konsultācija ar ārstu.

kā tiek ārstēti ausu izdalījumi?

Ausu izdalījumu gadījumā būtiskākais ir noteikt precīzu cēloni, jo tikai tad iespējams izvēlēties atbilstošu terapiju. Atkarībā no situācijas ārsts var izmantot šādas ārstēšanas pieejas:

• speciāli ausu pilieni ar antibiotikām vai steroīdiem, lai mazinātu iekaisumu un infekciju,
• perorālas antibiotikas, ja iekaisums ir smags vai izplatījies,
• nosprostojuma novēršana, auss ejas attīrīšana vai svešķermeņa izņemšana, izmantojot medicīniskas metodes un instrumentus,
• ķirurģiska ārstēšana, ja nepieciešams atjaunot bungādiņu, ievietot timpanostomijas caurulītes vai izņemt veidojumu, piemēram, holesteatomu,
• papildu pasākumi, tostarp sāpju mazināšana, mitruma ietekmes ierobežošana un blakusstāvokļu terapija, piemēram, alerģiju vai Eistāhija kanāla funkcijas traucējumu gadījumā.

Nav ieteicams uzsākt pašārstēšanos, īpaši, ja simptomi ir izteikti, ilgstoši vai mēdz atkārtoties.

kopsavilkums

Šķidruma izdalīšanās no auss visbiežāk ir saistīta ar pastiprinātu ausu sēra uzkrāšanos vai vieglu iekaisumu, tomēr atsevišķos gadījumos tā var būt arī nopietnāka traucējuma pazīme. Pēc traumas vai gadījumos, kad parādās izteikti papildu simptomi, kavēšanās nav pieļaujama un nepieciešama ārsta konsultācija. Lielākā daļa situāciju nav dzīvībai bīstamas, tomēr profesionāls novērtējums palīdz mazināt komplikāciju risku un nodrošina drošāku atveseļošanos.