Insulta cēloņi un riska faktori, par kuriem, iespējams, nezinājāt

Insults ir akūts, dzīvībai bīstams stāvoklis, ko medicīnā uzskata par neatliekamu. Tas attīstās brīdī, kad galvas smadzenes pēkšņi nesaņem pietiekamu asiņu un skābekļa apgādi. Atkarībā no iemesla izšķir išēmisku insultu, kad asins plūsmu nosprosto trombs vai aterosklerotiskas pangas, un hemorāģisku insultu, kad asinsvads plīst un smadzenēs rodas asiņošana. Abiem insulta veidiem ir kopīgi riska faktori, no kuriem daļu iespējams ietekmēt, bet daļu mainīt nevar.

Kā attīstās išēmisks insults

Išēmiskas izcelsmes insults ir visbiežāk sastopamais. Tam raksturīga pēkšņa galvas smadzeņu asinsvada nosprostošanās. Visbiežāk to izraisa trombs, kas izveidojies pašā asinsvadā, vai arī trombs un/vai aterosklerotiskas masas, kas no citas organisma vietas nonāk smadzeņu asinsritē un bloķē plūsmu.

Nosprostojums traucē skābekļa un citu dzīvībai nepieciešamu vielu piegādi smadzenēm, kā rezultātā smadzeņu šūnas sāk iet bojā.

Biežākie išēmiskā insulta iemesli

• Sirds ritma traucējumi (piemēram, priekškambaru mirdzēšana) – neregulāra sirds darbība veicina trombu veidošanos un palielina risku tiem nonākt smadzenēs.
• Ateroskleroze – taukainas nogulsnes artēriju sieniņās var bojāties vai atdalīties un nosprostot smadzeņu asinsriti.
• Asins recēšanas traucējumi – iedzimti vai iegūti faktori (tostarp dziļo vēnu tromboze) palielina gan tipisku, gan negaidītu trombu veidošanās iespējamību.
• Infekcijas (piemēram, bakteriāls meningīts, sepse) – var traucēt normālu asinsriti un veicināt trombu veidošanos smadzenēs.

Kas izraisa hemorāģisku insultu

Hemorāģisks insults rodas, kad plīst kāds no galvas smadzeņu asinsvadiem un asinis izplūst smadzeņu audos vai telpā starp smadzenēm un tās apklājošajiem apvalkiem. Šis insulta veids sastopams retāk, taču ir īpaši bīstams.

Visbiežākais pamatcēlonis ir ilgstoši paaugstināts asinsspiediens, tomēr iespējami arī citi ierosinoši faktori.

Citi faktori, kas var veicināt hemorāģisku insultu

• Traumas – spēcīgi sitieni pa galvu atsevišķos gadījumos izraisa ne vien asiņošanu, bet arī trombu veidošanos, kas vēlāk palielina arī išēmiska insulta risku.
• Aneirismas – paplašināti smadzeņu asinsvadi plīst vieglāk, jo to sieniņas kļūst plānākas un vājākas.
• Smadzeņu audzēji – veidojumi smadzenēs (labdabīgi vai ļaundabīgi) var radīt spiedienu uz asinsvadiem un bojāt to sieniņas.
• Asinsvadu attīstības vai struktūras defekti – iedzimtas vai iegūtas izmaiņas, piemēram, arteriovenoza malformācija, saistās ar augstāku plīsuma iespējamību.
• Asins recēšanas traucējumi – hemofilijas vai citu asins slimību gadījumā asiņošanu ir grūtāk apturēt.
• Aknu funkcijas nepietiekamība – aknas nodrošina recēšanu regulējošu olbaltumvielu veidošanos; funkcijas traucējumu gadījumā palielinās asiņošanas risks, arī smadzenēs.
• Pārmērīga alkohola vai noteiktu narkotisko vielu (piemēram, kokaīna, amfetamīna) lietošana – veicina asinsspiediena paaugstināšanos, asinsvadu spazmas un var traucēt normālu asinsreci.

Galvenie riska faktori

Lai gan išēmiskam un hemorāģiskam insultam ir atšķirīgi tiešie cēloņi, daudzi riska faktori abiem veidiem pārklājas. Daļu no tiem iespējams koriģēt, savukārt dažus mainīt nav iespējams.

Faktori, kurus nav iespējams mainīt

• Vecums – pieaugot vecumam, palielinās insulta iespējamība.
• Iedzimtība – ja ģimenē ir bijuši insulta gadījumi, risks ir augstāks.
• Rase un etniskā piederība – noteiktās etniskajās grupās insults novērojams biežāk, nereti iedzimtu un citu apstākļu dēļ.

Koriģējami (maināmi) riska faktori

• Nekontrolēts paaugstināts asinsspiediens – ilgstoši augsts asinsspiediens būtiski palielina insulta varbūtību.
• Paaugstināts glikozes līmenis asinīs (cukura diabēts) – veicina asinsvadu izmaiņas un palielina pangu un trombu veidošanās risku.
• Nelabvēlīgs asins lipīdu profils – augsts zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna vai triglicerīdu līmenis veicina artēriju sašaurināšanos un nogulšņu uzkrāšanos.
• Smēķēšana – būtiski palielina insulta risku, jo veicina artēriju spazmas un samazina skābekļa daudzumu asinīs.
• Liekais svars un aptaukošanās – ķermeņa masas indekss virs 30 ir saistīts ar augstāku insulta risku, jo bieži vien vienlaikus pastāv arī citi riska faktori.
• Nepietiekama fiziskā aktivitāte – mazkustīgs dzīvesveids pasliktina asinsrites dinamiku un veicina nogulšņu veidošanos asinsvados.
• Alkohola un narkotisko vielu pārmērīga lietošana – būtiski palielina insulta iespējamību, īpaši, ja ir citi riska faktori.
• Iepriekš pārciests insults vai pārejoša išēmiska lēkme (miniinsults) – ievērojami palielina atkārtota insulta risku.
• Grūtniecība – pēdējā grūtniecības trimestrī paaugstināts asinsspiediens (preeklampsija) var izraisīt asiņošanu smadzenēs gan auglim, gan mātei.

Kā mazināt insulta risku

Ne vienmēr ir iespējams novērst visus riska faktorus, taču dzīvesveida izmaiņas var būtiski samazināt insulta iespējamību.

• Izvēlieties sabalansētu uzturu – samaziniet piesātināto tauku un holesterīna uzņemšanu, palieliniet šķiedrvielu daudzumu. Sāls patēriņa ierobežošana palīdz asinsspiediena kontrolei.
• Kontrolējiet ķermeņa masu – profesionāli izstrādāts ārstēšanas un fizisko aktivitāšu plāns var palīdzēt uzturēt ķermeņa masas indeksu zem 25.
• Nodrošiniet regulāras fiziskās aktivitātes – vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes slodzes nedēļā veicina sirds un asinsvadu sistēmas veselību.
• Ierobežojiet alkohola lietošanu – sievietēm ieteicams ne vairāk kā viena, vīriešiem ne vairāk kā divas dzērienu porcijas dienā, bet apreibinošas vielas ieteicams pilnībā izslēgt.
• Atmetiet smēķēšanu – atsakoties no cigaretēm, insulta risks ievērojami samazinās.
• Uzraugiet asinsspiedienu – ja ar uzturu un fiziskām aktivitātēm vien nepietiek, ārsts var nozīmēt papildu medikamentus asinsspiediena regulēšanai.
• Regulējiet glikozes līmeni asinīs – uztura un fizisko aktivitāšu izmaiņas, kā arī nepieciešamības gadījumā medikamenti var būtiski mazināt risku.
• Pārvaldiet holesterīna līmeni – ja ar veselīgu uzturu vien nepietiek, var tikt nozīmēti medikamenti zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna samazināšanai.
• Vērsieties pēc palīdzības sirds darbības traucējumu gadījumā – priekškambaru mirdzēšana un sirds vārstuļu slimības paaugstina insulta risku, tādēļ tās ir jākontrolē.

Svarīgākais

Insulta attīstības iemesli ir atkarīgi no tā veida: išēmisku insultu visbiežāk saista ar sirds ritma traucējumiem, aterosklerozi vai asins recēšanas problēmām, savukārt hemorāģisku insultu biežāk izraisa izteikti paaugstināts asinsspiediens, galvas traumas un dažādi asinsvadu defekti. Kaut arī daļa riska faktoru ir saistīti ar iedzimtību, par būtiskāko aizsardzības pamatu tiek uzskatīts veselīgs dzīvesveids, tostarp sabalansēts uzturs, pietiekamas fiziskās aktivitātes, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem un asinsspiediena, glikozes un holesterīna līmeņa kontrole.