Erozīva ezofagīta etioloģija un ārstēšana

Erozīvs ezofagīts ir stāvoklis, kura laikā tiek bojāta barības vada gļotāda. Barības vads ir cauruļveida orgāns, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi, un tā iekaisumu var izraisīt dažādi faktori, tostarp kuņģa skābe vai infekcijas.

Simptomi

Cilvēki ar ezofagītu bieži apraksta dedzināšanu aiz krūšu kaula, grēmas un grūtības norīt ēdienu vai dzērienus. Iespējamas arī šādas pazīmes:

• Sāpes vai diskomforts rīšanas laikā
• Sajūta, ka kaklā iestrēdzis svešķermenis
• Dedzinoša sajūta barības vadā
• Asiņošana, kas var izpausties kā asinis vemšanā vai tumšas, darvai līdzīgas fēces

Cēloņi un riska faktori

Barības vada gļotāda ir jutīga, tādēļ to var salīdzinoši viegli traumēt. Visbiežāk erozīvu ezofagītu izraisa kuņģa skābes atvilnis barības vadā, īpaši gadījumos, kad nepietiekami funkcionē apakšējais barības vada sfinkteris. Šāda situācija ir raksturīga gastroezofageālā refluksa slimībai. Refluksa attīstību var veicināt aptaukošanās, grūtniecība, smēķēšana, alkohola lietošana, trekna vai asa uztura izvēle, kā arī gāzēti un kofeīnu saturoši dzērieni.

Citi iespējamie iemesli:

• Bieža vemšana, kas var ievērojami kairināt barības vadu, jo tas nonāk saskarē ar skābi
• Medikamenti, kas aizkavējas barības vadā, īpaši, ja tie netiek uzdzersti ar pietiekamu ūdens daudzumu vai ja barības vads ir sašaurināts rētaudu dēļ vai motilitātes traucējumu gadījumā
• Infekcijas, ko izraisa sēnītes, baktērijas vai vīrusi, biežāk sastopamas cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu
• Staru terapija onkoloģisku slimību ārstēšanā, ja apstarošana tiek veikta krūškurvja vai kakla apvidū, var bojāt barības vadu
• Spēcīgu ķīmisku vielu nonākšana barības vadā, kas var radīt īpaši smagus bojājumus

Diagnostika

Sākotnēji ārsts izvērtē slimības anamnēzi un veic pacienta apskati, bet nepieciešamības gadījumā nozīmē papildu izmeklējumus:

• Endoskopija, kuras laikā ar plānu kameru tiek apskatīta barības vada iekšpuse un novērtēts gļotādas stāvoklis
• Rentgenoloģisks izmeklējums ar bāriju, kad pēc īpaša šķīduma iedzeršanas barības vada kontūras kļūst skaidri redzamas rentgenattēlā
• Biopsija, paņemot nelielu gļotādas paraugu mikroskopiskai izmeklēšanai
• Mikroorganismu noteikšana, iegūstot paraugu no iespējamās infekcijas skartās vietas, lai noskaidrotu ierosinātāju

Ārstēšana

Ārstēšanas pieeja tiek izvēlēta atkarībā no ezofagīta izcelsmes. Visbiežāk lieto medikamentus, kas samazina kuņģa skābes veidošanos, piemēram, protonu sūkņa inhibitorus, H2 receptoru blokatorus, kā arī atsevišķos gadījumos jaunākas paaudzes preparātus. Ja tiek apstiprināta infekcija, ordinē pretsēnīšu, antibakteriālus vai pretvīrusu līdzekļus. Iekaisuma mazināšanai var nozīmēt steroīdus, bet izteikta diskomforta gadījumā var tikt lietoti arī pretsāpju medikamenti.

Lai mazinātu simptomus un veicinātu atveseļošanos, būtiska nozīme ir dzīvesveida korekcijām:

• Ēst biežāk, bet mazākās porcijās, apmēram 5 līdz 6 reizes dienā
• Izvēlēties mīkstas konsistences produktus, piemēram, biezeņus, ābolu biezeni, zupas un pudiņus
• Ēdienu rūpīgi sakošļāt un izvairīties no lieliem kumosiem
• Dzert ar salmiņu, lai mazinātu tiešu saskari ar barības vada gļotādu
• Ja reflukss pastiprinās naktī, gulēšanas laikā pacelt gultas galvgali aptuveni par 20 līdz 25 cm

Ieteicams arī izvairīties no:

• Asiem, skābiem un trekniem ēdieniem, kā arī šokolādes
• Kofeīnu saturošiem dzērieniem, alkohola un tabakas izstrādājumiem
• Cietiem produktiem, kas var mehāniski traumēt gļotādu, piemēram, riekstiem vai neapstrādātiem augļiem un dārzeņiem

Prognoze

Vairumā gadījumu, ja ezofagīts attīstījies refluksa vai infekcijas dēļ, atbilstošas ārstēšanas laikā stāvoklis uzlabojas. Hroniskās situācijās, īpaši, ja iemesls ir regulāra kuņģa skābes nonākšana barības vadā, terapija var būt ilgstoša.

Iespējamās komplikācijas

Vēršanās pie ārsta ir nepieciešama, ja diskomforts nemazinās vai simptomi pastiprinās. Ilgtermiņā barības vadā var veidoties rētaudi, kas izraisa sašaurinājumu un var radīt sajūtu, ka ēdiens iestrēgst. Nespēja uzņemt šķidrumu var novest pie izteiktas dehidratācijas. Ja parādās pieaugošas sāpes krūtīs, elpas trūkums vai paaugstinās ķermeņa temperatūra, rīcību nevajadzētu atlikt. Atsevišķos gadījumos barības vadā var izveidoties perforācija, kas būtiski palielina smagu infekciju risku organismā.