Kas ir multiplā mieloma?

0
47

Multiplā mieloma ir salīdzinoši reta asins ļaundabīga slimība, kas skar plazmas šūnas, vienu no balto asinsķermenīšu veidiem. Normālos apstākļos plazmas šūnas veido antivielas un palīdz organismam aizsargāties pret infekcijām. Slimībai attīstoties, šīs šūnas kļūst ļaundabīgas un nekontrolēti vairojas kaulu smadzenēs – mīkstajos audos, kas atrodas kaula iekšpusē.

Kā attīstās multiplā mieloma

Ļaundabīgajām plazmas šūnām strauji palielinoties, tās kaulu smadzenēs aizņem arvien vairāk vietas un pakāpeniski izspiež veselās asinsrades šūnas. Tā rezultātā organismam kļūst grūtāk aizsargāties pret infekcijām, var veidoties mazasinība un pasliktināties asins recēšana. Šādu pārmaiņu ķēde var novest pie dažādām komplikācijām, tostarp kaulu lūzumiem, nieru darbības traucējumiem vai paaugstināta kalcija līmeņa asinīs.

Ļaundabīgās plazmas šūnas nereti veido audzēja perēkļus kaulos (plazmocitomas), un multiplās mielomas gadījumā vienlaikus var tikt skartas vairākas kaulu zonas. Slimība ietekmē arī imūnsistēmas darbību, tāpēc pacientiem biežāk novēro atkārtotas infekcijas.

Kaulu smadzeņu loma un olbaltumvielu apmaiņa

Kaulu smadzenes ir želejveida audi kaula centrā, kas nodrošina jaunu asins šūnu veidošanos. Diennakts laikā tajās var izveidoties līdz 200 miljardiem jaunu eritrocītu, kā arī leikocīti un trombocīti, kuri ir būtiski asins recēšanai. Multiplā mieloma visbiežāk attīstās plakanajos kaulos, piemēram, mugurkaulā, iegurnī, ribās un plecu joslas kaulos.

Plazmas šūnas sintezē specifiskus olbaltumus – antivielas, kas palīdz neitralizēt slimības ierosinātāju antigēnus. Multiplās mielomas gadījumā ļaundabīgās plazmas šūnas producē patoloģisku olbaltumu, kas uzkrājas asinīs un ir pazīstams kā M proteīns (monoklonālais proteīns). Tas var būt saistīts ar audzēju veidošanos, nieru bojājumu, kaulaudu zudumu un imūnsistēmas pavājināšanos.

Simptomi – kā izpaužas slimība

  • Atkārtotas infekcijas imunitātes pavājināšanās dēļ
  • Kaulu sāpes, visbiežāk mugurā, gūžās vai ribu apvidū
  • Nieru darbības traucējumi
  • Nespēks, kas saistīts ar mazasinību

Cēloņi – kāpēc slimība rodas

Līdz šim nav precīzi noteikti faktori, kas tieši izraisa multiplo mielomu, tomēr novērots, ka tā var biežāk sastapties vienas ģimenes ietvaros, tādēļ tiek pieļauta ģenētiskas pārmantojamības nozīme. Tiek apsvērta arī radiācijas ietekme un saskare ar kaitīgām vielām, tostarp noteiktiem ķīmiskiem savienojumiem, piemēram, benzolu.

Diagnostika – kā nosaka slimību

Par slimību nereti liecina konstatēts paaugstināts noteiktu olbaltumu, tostarp antivielu, līmenis asinīs vai urīnā. Lai diagnozi apstiprinātu, parasti veic kaulu smadzeņu aspirāciju un biopsiju, kas ļauj izvērtēt, vai nav pārmērīgs ļaundabīgo plazmas šūnu daudzums.

Ārstēšanas iespējas

  • Pretvēža medikamenti, tostarp kombinētas ķīmijterapijas shēmas ar līdzekļiem, kas iznīcina ļaundabīgās šūnas
  • Preparāti, kas mazina iekaisuma procesus
  • Proteasomu inhibitori – specifiska zāļu grupa, kas vērsta pret mielomas audzēja šūnām
  • Imūnmodulatori, kas uzlabo organisma spēju pretoties slimībai
  • Monoklonālās antivielas, kas iedarbojas uz bojāto šūnu virsmas antigēniem
  • Cilmes šūnu transplantācija, lai pēc intensīvas ķīmijterapijas atjaunotu normālu asinsradi
  • Atbalstoša terapija, tostarp pretsāpju līdzekļi, staru terapija un medikamenti kaulu stiprināšanai vai lūzumu riska mazināšanai

Pēdējos gados ārstēšanas iespējas ir būtiski paplašinājušās: pieejamas jaunas pieejas, un slimību mūsdienās parasti uzskata par ievērojami labāk kontrolējamu nekā iepriekš. Tomēr, arī izmantojot mūsdienīgas ārstēšanas metodes, multiplā mieloma joprojām nav izārstējama, taču to nereti iespējams ilgstoši efektīvi kontrolēt.

Izdzīvotspēja un komplikācijas

Pēdējās desmitgades laikā pacientu izdzīvotspēja ir būtiski uzlabojusies. Tiek lēsts, ka vairāk nekā puse pacientu dzīvo vismaz piecus gadus pēc diagnozes noteikšanas. Dzīves ilgumu ievērojami ietekmē agrīna slimības atpazīšana, veselības stāvokļa uzraudzība un piekļuve mūsdienīgām ārstēšanas iespējām.

Slimība var izraisīt nopietnas sekas:

  • Kaulu lūzumus, jo audzēja process pavājina kaula struktūru
  • Paaugstinātu kalcija līmeni asinīs
  • Mazasīnību un trombocītu skaita samazināšanos, kas var izpausties ar asiņošanu vai zilumu veidošanos
  • Imūndeficītu ar biežām infekcijām
  • Nieru funkcijas pasliktināšanos vai nierakmeņu veidošanos
  • Olbaltumu uzkrāšanos orgānos (amiloidozi)
  • Asins sabiezēšanas traucējumus

Ikdienas dzīve un emocionālais atbalsts

Dzīvojot ar multiplo mielomu, nereti jāpielāgojas būtiskām pārmaiņām ikdienā – daļa no tām var būt īslaicīgas, bet citas saglabājas ilgtermiņā. Emocionāls un sociāls atbalsts palīdz labāk adaptēties, tādēļ var būt noderīga psihologa iesaiste, atbalsta grupas vai tuvinieku palīdzība. Daudzi pacienti izmanto arī dažādas stresa mazināšanas pieejas, piemēram, meditāciju, dienasgrāmatas rakstīšanu, jogu vai apzinātības vingrinājumus.

Ja slimība ir progresējusi, ieteicams savlaicīgi pārrunāt nozīmīgus jautājumus, kas saistīti ar dzīves kvalitāti, ārstēšanas izvēlēm un nepieciešamo atbalstu. Iepriekšēja plānošana, piemēram, par sāpju kontroli, aprūpes risinājumiem vai mantojuma jautājumiem, var palīdzēt justies drošāk un saglabāt lielāku situācijas pārskatāmību.

Īsumā par slimību

Lai gan multiplā mieloma joprojām nav izārstējama, mūsdienu ārstēšanas metodes bieži ļauj slimību ilgstoši un veiksmīgi kontrolēt. Saskaroties ar šo diagnozi, ir būtiski vērsties pie pieredzējušiem speciālistiem un meklēt emocionālu atbalstu. Tas var palīdzēt iegūt lielāku skaidrību un iekšēju stabilitāti, dzīvojot ar šo sarežģīto slimību.

Māris Jansons

Comments are closed.