Ar vecumu saistītās makulas deģenerācijas cēloņi un riska faktori (8)

Makulas deģenerācija ir acu slimība, kuras laikā tiek bojāta tīklenes centrālā daļa, kā rezultātā pasliktinās centrālā redze. Precīzs šī stāvokļa izcelsmes mehānisms nav pilnībā noskaidrots, taču pētnieki uzsver vecuma, iedzimtības un dažādu dzīvesveida faktoru nozīmi. Izšķir divas pamatformas: biežāk sastopamo sauso formu un retāko, tomēr klīniski agresīvāko mitro makulas deģenerāciju, kas ir saistīta ar jaunu asinsvadu veidošanos acī.

Galvenie simptomi

Redzes izmaiņas visbiežāk attīstās pakāpeniski, tomēr daļai cilvēku redzes pasliktināšanās var šķist straujāka. Raksturīgākās pazīmes ir šādas:

• neskaidra redze
• grūtības atpazīt cilvēkus
• taisnu līniju un kontūru izkropļojums
• aklā punkta parādīšanās centrālajā redzes laukā

Riska faktori

Vecums

Būtiskākais riska faktors ir vecums. Personām pēc 50 gadu vecuma iespējamība saslimt ar šo acu slimību ievērojami pieaug.

Ģenētiskie un iedzimtības faktori

Iedzimtība ir viens no nozīmīgākajiem riska aspektiem. Ja ģimenē ir bijuši makulas deģenerācijas gadījumi, saslimšanas iespējamība palielinās. Ir pierādīts, ka noteikti gēni paaugstina slimības attīstības varbūtību, īpaši progresējošās formās, piemēram, ģeogrāfiskās atrofijas gadījumā, kas atbilst sausās ar vecumu saistītās makulas deģenerācijas vēlīnai stadijai.

Apjomīgi ģenētiskie pētījumi ir identificējuši vairākus desmitus iedzimtu gēnu variantu, kas saistīti ar šīs slimības rašanos un progresēšanu.

• Rase: augstāks risks biežāk tiek novērots gaišas ādas krāsas cilvēkiem, savukārt pieejamie dati liecina, ka atsevišķās populācijās slimība sastopama ievērojami retāk.
• Acu krāsa: cilvēkiem ar gaišām acīm makulas deģenerācija tiek konstatēta biežāk; riska pieaugums var būt saistīts arī ar gaišu ādu.

Bērnības un jaunības vecuma slimības

• Stargarda slimība ir biežākā bērnu makulas deģenerācijas forma, un to parasti diagnosticē līdz 20 gadu vecumam.
• Vitelliformā makulārā distrofija var izpausties gan jaunākiem, gan vecākiem cilvēkiem; šīs slimības gadījumā makulas apvidū redzami dzeltenīgi nogulumi.

Dzimums

Novērots, ka sievietēm šī slimība tiek diagnosticēta biežāk. Iespējams, tas ir saistīts ar lielāku paredzamo dzīves ilgumu un attiecīgi ilgāku laiku, kurā slimība var progresēt. Tomēr nav pilnīgas skaidrības, vai dzimums pats par sevi ir noteicošais faktors biežākai saslimšanai.

Agrīnos pētījumos tika apspriesta iespējamā saistība starp agrīnu menopauzi un šo acu slimību, taču jaunākie dati to neapstiprina.

Ķermeņa masa un fiziskā aktivitāte

Liekais svars un aptaukošanās var palielināt makulas deģenerācijas risku. Ir konstatēts, ka pat neliels ķermeņa masas samazinājums, piemēram, vidukļa un gurnu apkārtmēra mazināšanās, var būt saistīts ar zemāku slimības iespējamību.

Regulāras fiziskās aktivitātes un aktīvs dzīvesveids ir saistīti ar mazāku risku gan agrīnās, gan vēlīnās stadijās. Pozitīva ietekme uz vispārējo acu veselību novērojama arī mērenas intensitātes slodzes gadījumā.

Izmaiņas veselības stāvoklī

Lielāka varbūtība diagnozei tiek novērota cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimībām vai pārciestu insultu. Šie stāvokļi ietekmē asinsvadus, tādējādi palielinot risku.

• hroniskas elpceļu slimības
• paaugstināts holesterīna līmenis asinīs
• osteoporoze
• cukura diabēts
• aknu ciroze
• hroniska nieru slimība
• Alcheimera slimība
• depresija
• Šarla Bonē sindroms, kas izpaužas ar redzes halucinācijām
• podagra
• vēzis

Smēķēšana un gaisa piesārņojums

Pētījumi apliecina, ka smēķēšana būtiski paaugstina makulas deģenerācijas risku. Smēķēšana var veicināt asinsvadu bojājumus, palielināt oksidatīvo stresu un iekaisuma procesus acu audos. Ir konstatēts, ka smēķētājiem šī slimība sastopama aptuveni divreiz biežāk, un īpaši bieži tiek diagnosticēta sausā forma.

Gaisa piesārņojuma ietekme joprojām tiek pētīta, tomēr zinātnieki pieļauj, ka izteikti piesārņots gaiss var iedarboties līdzīgi kā smēķēšana.

Saules iedarbība un acu aizsardzība

Ilgstoša uzturēšanās spilgtā saulē bez atbilstošas acu aizsardzības ir saistīta ar lielāku makulas deģenerācijas risku. Bojājumus var veicināt arī lāzera starojums, luksoforu gaismas avoti un dažādas intensīvas apgaismes lampas, īpaši cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā ārā vai darba pienākumu dēļ regulāri saskaras ar šādiem avotiem.

Acu aizsardzība pret ultravioleto starojumu ir aktuāla ne tikai senioru vecumā, jo risks pastāv arī jaunākiem cilvēkiem. Augstāka uzņēmība var būt personām, kurām darba specifikas vai lietoto medikamentu dēļ ir jutīgāka āda un acis.

Uzturs un uzturvielas

Ar antioksidantiem bagāts uzturs palīdz pasargāt šūnas no oksidatīvā stresa, kas ir saistīts ar vairākām hroniskām slimībām, tostarp makulas deģenerāciju. Pētījumos konstatēts, ka zems C, E un A vitamīnu, kā arī cinka līmenis asinīs ir saistīts ar paaugstinātu redzes zuduma risku.

Uzturs ar augstu tauku un piesātināto tauku īpatsvaru var veicināt slimības attīstību. Savukārt augi, kas satur daudz luteīna un zeaksantīna, piemēram, spināti un lapu kāposti, ir saistīti ar acu aizsargājošu ietekmi un zemāku risku.

Nozīmīga loma tiek piedēvēta arī omega-3 taukskābēm, kas raksturīgas Vidusjūras tipa uzturam. Lielāks svaigu dārzeņu un olīveļļas patēriņš, kā arī mazāks sarkanās gaļas, ceptu un stipri pārstrādātu produktu daudzums uzturā ir saistīts ar zemāku ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas risku.

Alkohola ietekme nav viennozīmīga. Dažos pētījumos norādīts, ka mērena alkohola lietošana noteiktām grupām var būt saistīta ar zemāku vēlīnas stadijas slimības risku, tomēr ietekme ir atkarīga no individuāliem faktoriem.

Ko iespējams mainīt?

Lai gan daļu riska faktoru nav iespējams ietekmēt, piemēram, vecumu un ģenētiku, vairākus citus aspektus var kontrolēt. Neatkarīgi no vecuma būtiski ir aizsargāt acis no UV starojuma, nesmēķēt un uzturēt labu vispārējo veselības stāvokli. Personām ar hroniskām slimībām, īpaši cukura diabētu, ir svarīgi saglabāt stabilu veselības stāvokli. Regulāras acu pārbaudes palīdz savlaicīgi pamanīt slimības sākumu un mazināt tās progresēšanas iespējamību.