Autismam raksturīgie komunikācijas traucējumi 13 valodās

Daļa autisma spektra cilvēku spēj sazināties mutiski, taču runas un valodas prasmes var būt ļoti atšķirīgas, un ne visi runā. Nereti autisma spektra personu komunikācija atšķiras no neirotipisku vienaudžu saziņas veida; atšķirības var izpausties gan runas lietojumā, gan spējā uztvert neverbālos signālus, ķermeņa valodu un sociālās mijiedarbības nerakstītos noteikumus.

Kā izprast pragmatiskās valodas traucējumus

Pragmatiskās valodas traucējumi, ko nereti raksturo arī kā sociālās komunikācijas grūtības, rodas situācijās, kad personai ir sarežģīti pielāgot valodu sociālajam kontekstam. Parasti ar šo jēdzienu saprot prasmi atbilstoši izmantot valodu saziņā ar citiem, sākot ar sasveicināšanos un beidzot ar informācijas sniegšanu vai lūgumu formulēšanu.

Kādi ir sociālās valodas aspekti?

• Valodas lietošana dažādiem mērķiem, piemēram, sasveicināties, informēt, lūgt, solīt vai pieprasīt.
• Spēja pielāgoties klausītājam un situācijai, piemēram, ar bērniem parasti runā citādi nekā ar pieaugušajiem, savukārt nepazīstamam cilvēkam biežāk sniedz vairāk paskaidrojošas informācijas nekā tuvam draugam.
• Pokaluna noteikumu ievērošana, tostarp runas kārtas maiņa, temata noturēšana, kā arī sarunas atbilstoša uzsākšana un noslēgšana.
• Neverbālo signālu interpretēšana un izmantošana, piemēram, sejas izteiksmes izpratne, acu kontakta uzturēšana un ķermeņa valodas nolasīšana.

Katrai kultūrai un kopienai ir savi nerakstītie saziņas principi. Personai ir būtiski spēt pielāgoties atšķirīgām situācijām, pamanīt un izprast šīs nianses, jo tieši tas veido pragmatiskās valodas pamatu.

Kā autisms ietekmē pragmatisko valodu

Daudziem autisma spektra cilvēkiem sociālā komunikācija var būt izaicinoša. Daļai grūtības saistītas ar runas neesamību, citiem ar emociju, mīmikas vai sarunas norises kopējās loģikas uztveri.

• Balss skaļums var būt neparasti augsts vai, tieši pretēji, ļoti kluss.
• Reizēm runa ir monotona vai ar neierastu intonāciju.
• Var tikt atkārtotas veselas frāzes vai teikumi no filmām un televīzijas raidījumiem.
• Sarunā mēdz tikt pievērsta uzmanība tēmām, kas konkrētajam kontekstam nav atbilstošas.
• Var ilgstoši runāt tikai par sev īpaši interesējošu tematu, neņemot vērā citu iesaisti vai ieinteresētību.
• Atsevišķas frāzes vai komentāri var atkārtoties neatkarīgi no tā, vai situācija tam ir piemērota.
• Var tikt uzdoti jautājumi vai izteikti komentāri par tēmām, kuras bieži tiek uzskatītas par sensitīvām vai privātām.
• Var iesaistīties sarunā bez uzaicinājuma vai arī izstāties no tās, lai gan diskusija vēl turpinās.
• Var nepamanīt vai nesaprast sarkasmu, metaforas un frazeoloģismus.
• Valodas stils var būt pārlieku formāls vai, pretēji, pārmērīgi neformāls konkrētajai situācijai.
• Jautājumi var tikt uzdoti galvenokārt ar mērķi pastāstīt par sevi, piemēram, vaicājot par interesēm un uzreiz pārejot pie savu interešu apraksta.
• Var tikt pateikta tieša patiesība, neizvērtējot, vai konkrētajā situācijā tas ir atbilstoši.
• Var būt grūtības iesaistīties ikdienišķās īsās sarunās par vienkāršām tēmām, piemēram, laikapstākļiem vai nelielu savstarpēju apmaiņu, kas bieži palīdz veidot kontaktu.

Ko var piedāvāt speciālisti?

Runas un sociālo prasmju speciālisti palīdz autisma spektra bērniem un pieaugušajiem apgūt un labāk pārvaldīt sociālās valodas lietojumu. Šādu prasmju vingrināšanu un situāciju modelēšanu bieži var sekmīgi iesaistīt arī tuvinieki, tostarp draugi un ģimenes locekļi, atbalstot apguvi rotaļās vai ikdienas situācijās.

Mērķtiecīga komunikācijas prasmju attīstīšana nereti paver jaunas iespējas, jo sociālā kontakta uzlabošanās ietekmē saskarsmes kvalitāti ar apkārtējiem. Vienlaikus ir būtiski saglabāt līdzsvaru, jo pārmērīgi iestudēta pareiza runa vai uzvedība var izskatīties pārāk formāla un nedabiska, piemēram, ja bērnam tiek atkārtotas pieaugušajiem raksturīgas frāzes vai ja apmācība tiek īstenota pārāk stingri pēc noteiktas shēmas.